Tomātu sēšanas noslēpumi
Foto: Shutterstock

Nemanāmi ir pienācis jau marta vidus, kas dārza darbu darinātājiem liecina vienu – ir laiks sēt tomātus, lai maijā stādus varētu pārstādīt siltumnīcā un gaidīt sulīgos augļus. Kā pareizi sēt tomātus un kas ir strikti jāievēro, lai vasarā varētu baudīt tikko noplūktu tomātu sulīgo garšu?

Kas labāks – stādi vai sēklas?

Tie, kas atraduši savu iecienītāko šķirni vai uzticamāko stādu pārdevēju, ražas darbi sāksies tikai maijā, bet bieži vien iegādājoties gatavos stādus, rodas vilšanās, tieši tāpēc arvien vairāk cilvēki izvēlas tomēr iegādāties sēklas un sēt tās pašiem. Viennozīmīgi apliecināt, kura izvēle ir labāka, noteikti nevar, jo katram no mums ir sava pieredze un zināšanas, taču, ja katru gadu neizdodas iegādāties stādus, kas dotu veiksmīgu ražu, ir vērts pašiem ķerties pie sēšanas pienākumiem.

Tā kā tuvākās četras dienas ir ieteicamas dārzeņu sēšanai un dēstu audzēšanai, tad vairāk iemeslu nemaz nevajag, lai ķertos klāt pie sēklu sēšanas un nepacietīgas pirmo dīgstu gaidīšanas.

Lai arī līdz tomātu ražai daži mēneši jāpaciešas, tie jāsāk sēt jau tagad tāpēc, lai vasaras sākumā stādi būtu jau gana raženi. Optimālais tomātu sēšanas laiks ir 45-50 dienas pirms dēstu pārstādīšanas siltumnīcā, kas nozīmē – marta vidus ir laiks, kad to var sākt darīt, bet aprīļa vidus jau ir pats pēdējais brīdis.

Tomātu sēšanas noslēpumi
Foto: nociveglia / cc

Sēšanas sagatavošanās darbi

Skaidrs, ka sēšanai ir jāsagatavo ne tikai piederumi, bet arī pašas sēklas, taču par to izvēli vienu noslēpumu nudien ir neiespējami atklāt. Katram ir sava gaume un garšas labpatika, tāpēc noteikt, kuras sēklas ir labas un kuras ne, ir vairāk gaumes jautājums, ko tad var atklāt pārdevējam, lai tiktu piemeklētas piemērotākā izvēle.

Pirms nododas sēklu sēšanai augsnē, vairums sēklas īpaši sagatavo sēšanai, piemēram, ar zilajiem graudiņiem. Vienu gramu zilo graudiņu izšķīdina litrā ūdens un sēklas pāris dienas pirms sēšanas kodina šajā šķīdumā, bet pēc tam ļauj tām nedaudz apžūt.

Sēšanai nepieciešams sagatavot podiņus vai kastītes, vislabāk katrai sēklai savu podiņu, jo tad piķēšanu būs daudzkārt vieglāk veikt bez saknes traumēšanas. Var izmantot vienreizlietojamās glāzes, trauciņus, spainīšus, kastītes vai arī speciālus kūdras podiņus un dēstu kastes. Ja nu tomēr sēklas tiek sētas vienā kastē, tad nevajadzētu tās sēt pārāk tuvu vienu otrai, un noteikti – katru šķirni atsevišķā kastītē.

Augsnes izveidē izmanto dārzkopības veikalos iegādājamo neitralizēto kūdru vai arī kūdru, kuras pH līmenis nav zemāks par 5, citādi stādiem augsne būs pārāk skāba un saknes var tikt traumētas jau pašos pirmsākumos. Sējot augsnei ir jābūt tik mitrai, lai to rokās paņemot, var izspiest ūdeni, tāpēc pirms sēj sēklas, samitrini augsni ar pulverizatora palīdzību. Traukam nevajadzētu būt ļoti dziļam, lai saknēm būtu gaiss, tāpēc dziļākos traukos apakšā var izdurt caurumus.

Iesēj augsnē sēklas, ne pārāk tuvu vienu otrai, vismaz ar piecu centimetru atstarpi (ja nesēj tās atsevišķos traukos), un pēc tam pārkaisi sēklas ar irdenu augsni 4-5 mm plānā slānī. Kad sēklas ir iesētas un pārbērtas, trauku vai kastītes jāpārklāj ar plēvi, kurā izdurti caurumiņi gaisa cirkulācijai.

Tomātu sēšanas noslēpumi
Foto: James Mooney / cc


Pats svarīgākais – temperatūra un mitrums

Visiem priekšdarbi būs bijuši veltīgi, ja temperatūra nebūs atbilstoša. Uzreiz pēc iesēšanas pirmajās dienās temperatūrai vajadzētu būt +20...+25 °С, lai sēkliņas varētu atmosties, un to vislabāk var nodrošināt ar pārklātu  plēvi. Pēc pāris dienām temperatūra var tikt samazināta līdz +18...+20 °С pa dienu, bet naktī +12...+15 °С. Pirmajās sēklu iesēšanas dienās kastes vai podiņus noteikti nevajag uzreiz likt uz palodzes, jo tur esošais vēsums no loga var kavēt sēklu dīgšanu, bet tad, kad parādījušās dīgsta cilpas vai pirmās dīgļlapas, trauku nepieciešams novietot visgaišākajā vietā, kas parasti ir palodze. Ļoti gaišās dienās stādus labāk nolikt nedaudz ēnainākā vietā, lai tie neapdegtu.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt pietiekamu mitrumu augsnei, taču to nevajadzētu arī pārlaistīt, lai saknes nesāktu pūt. Vislabāk laistīšanu veikt ar pulverizatoru, kas palīdzēs samitrināt arī pirmos dīgstus, ne tikai zemi. Svarīgi - vienmēr laistīšanai izmanto mēreni siltu ūdeni istabas temperatūrā, vislabāk iepriekš nostādinātu, ne uzreiz no tekoša krāna ielietu.

Piķēšana

Piķēt iesētos tomātu var tikai tad, kad stādam parādījusies pirmā lapa, tāpēc nevajadzētu pārsteigties ar šo procesu. Aptuveni stundu pirms piķēšanas sējumi ir kārtīgi jāaplaista, lai tie būtu vieglāk piķējami. Vislabāk katru stādu piķēt savā podiņā, tad tiem būs vieglāk augt un arī vēlāk pārstādīšana siltumnīcā būs daudzkārt vieglāka. Šim nolūkam var izmantot dēstu kasetes, kūdras podiņus vai kastītes ar vairākiem nodalījumiem. 

Piķēšanai jāizmanto cita augsne, vislabāk kūdras un smalkas grants maisījumu, kas nodrošinās pietiekamu gaisa piekļuvi saknēm. Bet, lai saglabātu pastāvīgu mitrumu augsnei, virskārtu pārbēr ar smalku granti.

Piķēšanas uzdevums ir ļoti atbildīgs, jo viena nepareiza roku kustība var sabojāt stādu, tāpēc šajā procesā ir jābūt ļoti piesardzīgam. Stādi no trauciņiem ir jāizņem aiz lapiņām, neaizskarot stumbru. To ir vieglāk paveikt, ja izmanto nelielu kociņu vai zīmuli, ar ko izcilā augsni un pēc tam izveido bedrīti jaunajā stāda vietā. Piķējot stādu, augsne stingri jāpiespiež pie saknītēm.

Aptuveni desmit dienas pēc piķēšanas, stādu augšanu var stimulēt ar papildus barības vielām, veikalos nopērkamiem minerālmēsliem.

Source

DELFI Māja un dārzs

Tags

Dārza darbi Pavasara augi Tomāti
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form