Cik bieži vajadzētu tīrīt logus?
Vēlams vismaz divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Jo retāk tos tīra, jo vairāk pie tiem krājas netīrumi, jo īpaši pie logu rāmjiem piekalst dažādi netīrumi. Tad tos var notīrīt ar abrazīvo pusi, bet, ja logi nav tīrīti vairāk nekā divus gadus, tad ir vēl grūtāk tos notīrīt. Problēmas rodas, ja ilgstoši uz stikla atradušās no fasādes notecējušās minerālvielas. Tad pat ar švammīti būs grūti notīrīt. Ja ēkai logi ir iepretim kādam lauku ceļam, kura putekļi nosēžas uz stikla (piemēram, dolomīta putekļi), protams, jātīra biežāk. Putekļi saēdās ar stiklu, tad jāņem ir speciālā aparatūra. Tas ir pamatīgs darbs.
Kādos apstākļos to vislabāk darīt?
Parasti visi domā, ka saulainā dienā, bet vislabāk mazgāt mākoņainā dienā, kā arī tad, kad nav stipra vēja. Logus neieteiktu mazgāt arī sniegotā laikā, jo tad ir tā, ka gaisma tik spilgti "spiež" stiklā, ka knapi kaut ko var redzēt. Saule arī ļoti ātri sakaltē mazgāšanas līdzekļus, tāpēc tas ir vēl viens iemesls, kāpēc logu tīrīšanai labāk ķerties klāt dienā, kad debesis ir apmākušās.
Kādi ir efektīvākie līdzekļi, tīrot logus paša spēkiem?
Lai logus būtu ērti nomazgāt, svarīgi, lai būtu piemērots ekipējums un instrumenti. Nepieciešama birstīte ar mīkstu gumiju, optimālais platums tām būtu 30 līdz 40 centimetri. Tad vēl noderīga būs parastā virtuves švammīte un mikrošķiedras lupatiņa. Īstenībā – derēs pat vairākas lupatiņas.
Stikla logus mazgājam tikai ar švammītes abrazīvo pusi, neskrāpējam ar skrāpi. Savukārt mazgājot logus, kas aplīmēti ar tonējošu plēvi, izmantojam tikai mīksto švammītes pusi. Ar koka rāmjiem ir tā – cik varam noslaucīt, tik varam, tur nomazgāt neko īpaši nevar. Tie ik pēc dažiem gadiem ir jānoslīpē un jāatjauno krāsa. PVC logus tādā ziņā ir daudz vieglāk kopt.
Kāda ir logu tīrīšanas secība?
Vispirms logu samitrina, to var darīt kaut vai ar parastu smidzinātāju (pulverizatoru), pēc tam ar švammīti noiet pa visu loga perimetru, iztīra visas maliņas, jo gar pašām maliņām sakrājas visvairāk netīrumu. Tad ņem speciālo logu mazgāšanas sliedi (horizontālo vai vertikālo, kāda pašiem ērtāka), tīra no augšas uz leju, horizontālā virzienā, lai viss mitrums notek uz leju. Mazgāšanas sliedi noslauka un novelk. Ja tā nav noslaucīta, tad uz stikla paliks līnijas. Pašās beigās logu noslauka ar mikrošķiedras lupatiņu. Ļoti labas ir mikrošķiedras lupatiņas, kas tieši paredzētas logu tīrīšanai. Starp citu – ar mikrošķiedras lupatiņām lieliski var noberzt spoguļus vai durvju stiklus no pirkstu nospiedumiem!
Kā no loga dabūt grūti iztīrāmus netīrumus?
Tad jālieto ir logu skrāpis, speciāls tīrīšanas līdzeklis un švammīte ar abrazīvu. Noteikti kādam liksies, ka ar tiem skrāpjiem logu var saskrāpēt, bet tā nav. Tie ir profesionāli palīglīdzekļi. Var izmantot arī kaut vai parastu papīra nazi, bet tad ar to jābūt ļoti piesardzīgam, žilete perfekti jāpieliek pie stikla, jo ar stūrīti var dabūt švīku. Var iegādāties arī celtniecības veikalos nopērkamos skrāpjus, kas maksā dažus eiro. Parasti ir tā, ka, ja piekaltuši mušu izkārnījumi pie logiem ir nostāvējuši vairākus gadus, tad tos nākas pamatīgi berzt.
Kā labāk logus mazgāt tiem, kuri dzīvo 2. stāvā un augstākos?
Lai neapdraudētu savu dzīvību, noteikti jāsauc speciālisti. Viņi logus var notīrīt no ārpuses ar garām birstēm. Ja nepieciešams, tad speciālisti logu tīrīšanu veiks ar alpīnistu aprīkojumu. Savukārt 1. stāvā dzīvojošajiem ir nedaudz vieglāk – viņi var paņemt trepes vai kaut vai piebraukt ar auto, uzkāpt uz tā jumta.
Ko darīt ar logiem celtniecības darbu laikā, kad mājoklī ir remonts?
Ļoti svarīgi, lai logi, rāmji un palodzes tiek nopakoti, jo remontdarbu laikā logus var netīšām nosmērēt ar krāsu, špakteli utt. Ja tomēr logs ir nosmērēts ar krāsu, tad palīgā būs jāņem speciālie tīrīšanas līdzekļi, piemēram, šķīdinātāji, jo ar ūdeni tos viennozīmīgi nevarēs nomazgāt.
Lai stiklu kārtīgi nopakotu, talkā jāņem ziepjūdens, kuru uzsmidzina uz stikla, pie stikla pielīmē krāsoto plēvi un ar plato līmlentu nolīmē loga malas. Ja papīra (krāsotāju) līmlenta pie loga stāv pielīmēta vairāk nekā pāris nedēļas, tā var piekalst pie rāmja.
Vai ir kādas efektīvas tautas metodes?
Jā, mājās var pagatavot tīrīšanas līdzekli – etiķa esence jāsajauc ar ūdeni (uz 1 litru ūdens jāpiepildina 100 mililitri esences), bet pēc tam piepilina dažas pilītes trauku mazgājamo līdzekli, visu samaisa. Etiķa esence stiklam dos mirdzumu, savukārt mazgāšanas līdzeklis palīdzēs vieglāk nomazgāt netīrumus.
Bez švammītes šeit neiztikt! Taču, ja runa ir par avīzēm un salvetēm, kas arī parasti tiek ieteikti kā logu tīrīšanas palīglīdzekļi, varu teikt vienu – mājas apstākļos tos izmantot ir normāli. To var darīt! Ar papīru var notīrīt netīrumus, tas arī uzsūc lieko mitrumu. Vienīgi no papīra un salvetēm parasti paliek pūkas uz stikla. Tas ir stikla tīrītāju murgs!
Vēl daži izmanto žiletes, lai nokasītu netīrumus no stikla, bet ar tām jābūt ārkārtīgi uzmanīgam, tās perfekti jāpiespiež pie stikla, jo, ja būs maliņa, tad tas var logu saskrāpēt.
Cilvēki privātmājās praktizē arī stiklu mazgāšanu ar augstspiediena mazgātāju (tautā sauktu arī par karčeri), tas ir pieņemami, bet ir jālūko, cik ir kaļķains ūdens, jo citādi uz loga paliks kaļķa pleķi, kurus būtu ļoti grūti dabūt nost. Tāpat, mazgājot ar augstspiediena mazgātāju, nedrīkst to pavērst uz blīvējošajām detaļām, gumijām.
Uzskatu, ka ar logu tīrītāju-robotu nekad neiegūs tādu rezultātu, kas būtu, ja logus mazgātu rokām! Gandrīz vienmēr uz stikla paliek tādi kā riņķi. Robots arī nevar perfekti iebraukt logu stūrīšos. Jā, protams, ēkām ar lieliem stikliem roboti ir piemēroti, jo to tīrīšana ir sarežģītāka, turklāt tas ir labāk par to, ka nākas sevi šaustīt: atkal man jāmazgā tie logi! Bet pagaidām es neredzu, ka roboti varētu aizstāt roku darbu.
