Foto: DELFI
Katru gadu mammai saku, lai beidz sēt tik daudz tomātu, kurš to apēdīs? Bet šogad pati pirmo reizi uzkāpu uz šī grābekļa. Nu uz manas palodzes aug 33 tomātu stādi, un man nav ne jausmas, kur es tos likšu, jo siltumnīca jau ir pilna. Lielummānija vai jaunā dārzkopja sindroms? Kā sevi noturēt rāmjos un saprast, cik gan daudz mums patiesībā vajag? Par to raksta turpinājumā.

Labā ziņa – es neesmu vienīgā, tas nu ir skaidrs. Šī problēma skar ne tikai manu radu saimi un paziņas, bet arī citus dārzkopjus. "Facebook" domubiedru grupas pavasarī ir pārpludinātas ar tekstiem – sasēju par daudz, palika pāri, ārā mest žēl, varbūt kāds grib paņemt bez maksas vai par simbolisku samaksu nopirkt...

Kas ir pie vainas? Vai tā ir kļūda aprēķinos? Vai vienkārši lielummānija, jo viss ir tik skaists, sēklu paciņas veikalos tik vilinošas un košas, ka roka tā vien stiepjas pēc tām?

Kāpēc es kļūdījos. Pieredzes stāsti

Lai gan par dārzu rakstu vairākus gadus, atzīšos – šogad pati pirmo reizi sēju tomātus. Vienmēr saviem vecākiem un vīramātei palīdzu sasēt dārzu, bet pie tomātiem nekad nebiju ķērusies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!