Foto: Publicitātes foto
Viens no pašreiz aktuāliem vides ilgtspējas izaicinājumiem ir pārtikas atkritumu daudzums. Ik gadu Eiropā tiek izšķērdēti miljoniem tonnu ēdiena, tai pat laikā citviet pasaulē cilvēki cieš badu. Turklāt, izmetot ēdienu, izniekojam dabas resursus un izejvielas, kas tiek izmantotas pārtikas ražošanai, norāda "Samsung" iniciatīvas "Solve for Tomorrow" vadītāja Baltijā Egle Tamelīte. Šo iemeslu dēļ iepazīsties ar četriem ikdienā vienkārši paveicamiem veidiem, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu.

Iepērcies gudri – biežāki pirkumi, bet mazāk

Vērienīgu iepirkšanās braucienu vienu reizi nedēļā aizstāj ar biežāku pārtikas veikala apmeklējumu, lai neiegādātos vairāk ēdiena nekā nepieciešams. Mēģini plānot ēdienreizes un izveidot nepieciešamo produktu sarakstu, kas palīdzēs novērst impulsīvu iepirkšanos. Ja redzi "neglītus" augļus vai dārzeņus – iegādājieties arī tos! Bieži vien cilvēki izvēlas preces pēc to vizuālās pievilcības, taču produktu fiziskās nepilnības neietekmē to uzturvērtību.

"Nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var ievērojami uzlabot šī brīža situāciju un dot cerību par zaļāku nākotni, turklāt tam tic arī vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas jauniešu*. Lai iepirktos gudri, izmanto mūsdienu tehnoloģijas – nofotografē ledusskapja saturu pirms veikala apmeklējuma, lai netīšām neiegādātos to, kas jau ir mājās. Viedtālrunis var būt arī lielisks rīks iepirkšanās saraksta izveidošanai," iesaka Tamelīte.

Produkti ar īsāku derīguma termiņu – tuvāk ledusskapja durvīm

Nepareiza produktu uzglabāšana rada milzīgu daudzumu pārtikas atkritumu. Izmēģini ļoti vienkāršu principu – jo tuvāk acīm, jo ātrāk vēderā. Produktus, kuri var sabojāties ātrāk vai kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, ledusskapī novieto pēc iespējas redzamākā veidā. Ja šaubies, vai kādu no produktiem paspēsi apēst vai pagatavot, sasaldē to.

Vakariņu pārpalikumi kā nākamās dienas pusdienas

Pusdienot ar draugiem, ģimenes locekļiem un kolēģiem iecienītākajā restorānā ir visai patīkama nodarbe, tomēr tā izmaksā gan dārgi, gan veicina pārtikas izšķērdēšanu. Neizmet vakardienas vakariņu pārpalikumus – pārvērt tos par rītdienas pusdienām! Centies ēst mājās pagatavotus ēdienus un līdzņemšanai izmanto pārtikas uzglabāšanas traukus. Paņem līdzi savus līdzņemamos traukus, ja zini, ka tomēr nāksies iegādāties maltīti ārpus mājas un nebaudīsi to uzreiz. Lielākā daļa ēdināšanas vietu ir pretimnākošas un izvēlēto ēdienu ieliks tajos. Savukārt tas saudzēs dabu un apkārtējā vidē nenonāks tik daudz vienreizlietojamo trauku.

Gatavo bez pārpalikumiem!

Vēl viens veids, kā mazināt pārtikas atkritumu daudzumu, ir ēst gatavošana, neradot pārtikas atliekas. Šis var izklausīties pēc liela izaicinājuma, taču patiesībā ļauj virtuvē izpausties radoši un pārliecināties, ka šādi gatavot ir iespējams. Sociālo tīklu satura veidotāja un ēst gatavošanas entuziaste Justīne Martinsone, kura pieņēmusi izaicinājumu nedēļu savā ikdienā ieviest minētos padomus, stāsta: "Ir vairāki triki, kā izvairīties no pārtikas produktu atliekām. Iesaku kartupeļus cepeškrāsnī cept ar mizu un dārzeņu atlikumus pārvērst aromātiskā buljonā. Garšaugu pārpalikumus var kombinēt ar olīveļļu un sasmalcinātiem ķiplokiem, pēc tam sasaldēt ledus kubiņos, lai iegūtu gardu piedevu sautējumiem un citiem ēdieniem. Izaicinājuma laikā izmēģināšu dažādas receptes un iedvesmošu ar tām savus sekotājus."

Satura veidotāja Justīne aicina arī citus pievienoties izaicinājumam un vismaz nedēļu ikdienā ieviest ekspertu ieteiktos padomus, lai kopīgiem spēkiem mazinātu pārtikas atkritumu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jaunieši aicināti radīt jaunas idejas videi draudzīgākai nākotnei

Līdz 6. oktobrim mājaslapā www.solvefortomorrow.lv norisinās pieteikšanās jauniešu ideju konkursam "Solve for Tomorrow", kurā 9.–12. klašu skolēni tiek aicināti radīt jaunas idejas, kā ar tehnoloģiju palīdzību veidot ilgtspējīgāku nākotni. Ideju izstrādei tiks pielietotas dizaina domāšanas meistarklasēs apgūtās zināšanas un konkursa ekspertu komandas palīdzība.

*Tiešsaistes aptauju veica SIA "Samsung Electronics Baltic" 2022. gada augustā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 750 Baltijas valstu jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!