Foto: Shutterstock
Apskādēts dārzs un nabadzīga raža, pie kuras vainīgs nešpetnais ārzemnieks – Spānijas kailgliemezis. Cīņa par to, kurš ir dārza saimnieks, vienmēr ir spraiga. Taču pirms meklē efektīvākās metodes gliemju apkarošanā, uzzini, vai tavā dārzā patiesi mitinās Spānijas kailgliemezis, vai tam līdzīgās sugas, pret kurām īpaši apkarošanas pasākumi nav vajadzīgi.

Spānijas kailgliemeža ķermeņa garums ir 7–14 centimetri, tas ir masīvs un nedaudz saplacināts. Ķermeņa krāsa ir mainīga – oranžīga, brūngana, brūngani netīri pelēkzaļa, reti melna. Ķermeņa apakšējā daļa jeb pēda – gandrīz balta vai pelēcīga. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti iegareni izciļņi. Priekšdaļā, salīdzinoši netālu no ragiem atrodas elpatvere, skaidrots Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotajā uzziņas materiālā, kuru var atrast šeit.

Gliemeža olas – apaļas līdz 2 milimetriem diametrā, baltā krāsā vai viegli caurspīdīgas, mīkstas. Vienā dējumā var būt līdz pat 70 olām.

Līdzīgas sugas


Lai arī vairākas no šīm sugām nav Latvijas faunai raksturīgas, tās nenodara tik lielu postu kā Spānijas kailgliemezis un īpaši apkarošanas pasākumi nav vajadzīgi.

  • Milzu kailgliemezis (Limax maximus). Svešzemju suga. Garums 10–20 centimetri. Krāsa pelēcīgi brūna, pelēka, retāk melna.
  • Tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger). Aizsargājama suga. Garums 10–20 centimetri. Krāsa melna vai tumši pelēka. Mantija vienmēr vienkrāsaina.
  • Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus). Invazīva suga. Garums 3,5–5 centimetri. Krāsa pelēka, netīri balta vai pelēkzilgana.

Plašāk par Spānijas kailgliemežu apkarošanas metodēm un to, kuras metodes efektīvi sevi pierādījušas arī dzīvē, vari lasīt "Delfi Plus" rakstā "Dārza kari: sāls upes, vara stieples un pīļu armija pret Spānijas kailgliemežiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!