Foto: Viesturs Radovics, DELFI
Pagraba pasargāšana no mitruma ir lielākais klupšanas akmens, portālam "Māja&Dārzs" norādījis būvfirmas "Genus" īpašnieks Pēteris Šneiders. Tādēļ, lai izvairītos no problēmām, obligāti jādomā par labu hidroizolāciju!

"Ideālā gadījumā zem pagraba grīdas būtu jāizveido drenāžas sistēma, jo ūdens vienmēr meklēs ceļu uz jūsu pagrabu. Protams, ja gribat audzēt pelējumu un sēnes, varat par hidroizolāciju nedomāt," stāsta Pēteris.

Lauris Gaiķēns, uzņēmuma "Xfixi" būveksperts, kurš ikdienā daudz strādā ar hidroizolācijas un poliuretāna pārklājumiem, atklāj, ka beigās lētākais pagraba ierīkošanas variants var izrādīties tas dārgākais: "Visiem gribas ietaupīt naudu, es saprotu, bet būvētāju neizdarību esmu redzējis ļoti bieži. Tā kā Latvijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis, par hidroizolāciju jādomā obligāti!"

Pirms apbēršanas ar zemi, visu pagraba konstrukciju Pēteris iesaka apstrādāt ar bituma mastiku vai arī paļauties uz būvniekiem, kuri pārzina plašo būvķīmijas produktu klāstu. Interneta resursos ļaudis iesaka vairākās kārtās uz grīdas ieklāt hidroizolācijas paklāju, Lauris skaidro, ka tas vairāk domāts jaunbūvēm: "Tas ir agroplēvei līdzīgs audums, kurā iestrādātas vielas, kas mitrumā piebriest. Parasti to ieklāj būvbedrēs un pa virsu lej betonu – mitrums reaģē ar ķīmiju, viss pieblīvējas un mitrums netiek cauri. Pēc grīdas izbūves to klāt ir par vēlu."


Ja tomēr nākas ķerties nevis pie būvēšanas, bet remontēšanas, pagrabs nav obligāti jāatrok vaļā: "Ir speciāli polimēri, ko injicē augsnē, izurbjot pagraba sienās caurumus. Tie kā putas izplešas un ārpusē veido ūdensnecaurlaidīgu kārtu. Tomēr izmaksas ir augstas, un tās īsti nevar paredzēt – ja ūdens plūst vienā sienas pusē, varam sapūst polimēru, bet pēc kāda laika ūdens atradīs citu ceļu iekšā pagrabā. Ļoti iespējams, ka būs nepieciešami vairāki polimēra injicēšanas piegājieni, jo ar šo pieeju nevaram vienkārši izmērīt kvadratūru un noteikt precīzu cenu."

Kā otru risinājumu Lauris piedāvā uz betona sienām klāt īpašu polimēra masu – ķīmiskas reakcijas rezultātā visi kapilāri, kur sūcas ūdens, tiks aizdrīvēti: "Tas ir lētākais un ātrākais variants, bet nederēs ārkārtīgi mitriem pagrabiem, turklāt to var izmantot tikai uz betona. Lielākas problēmas ir ar grīdu. Ja tā ceļas augšā, var pielietot tikai polimēru injekcijas."

Ja pagraba konstrukcija ir stipra un esat pārliecināti, ka tā nesabruks, to var atrakt un uzklāt bitumu, iesaka Pēteris: "Arī grīdu un sienas var apstrādāt ar mitrumu atgrūdošiem produktiem, bet tā būs tāda lāpīšanās. Esmu mēģinājis saglābt vecus pagrabus, betonējis no jauna grīdu, bet mans ieteikums ir tāds – ja no pagraba būvēšanas var izvairīties, dariet to. Vienkāršāk un lētāk jums būs nopirkt vēl vienu ledusskapi."

Atrokot pagrabu, kā labāko risinājumu Lauris iesaka poliuretāna putas: "Sienas un jumts būs netīrs, klāts ar zemēm, bet visi smērējamie produkti reaģē ar tīru virsmu. Šīs putas droši var klāt uz netīrām virsmām," viņš stāsta.

"Vēl viens būtisks aspekts ir izbūvēt ventilācijas sistēmu. Senos laikos griestos vienkārši ietaisīja caurumu, bet tas nenodrošina gaisa apmaiņu – gaiss sastāvēsies un nejauki odīs. Arī caurvējš pagrabā neder, var jau likt ventilatoru, taču tehnoloģiski pareizi būtu durvīs uztaisīt gaisa pieplūdes caurumu, bet griestos tādu kā skursteni, kur gaiss aizplūst," papildina Pēteris.

Plašāk par pagraba būvēšanu un remontu, tostarp – īstās vietas, konstrukcijas izvēli un būvniecības saskaņošanu pašvaldībā, vari lasīt šajā "Delfi Plus" rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!