2.Kā laistīt?
Ekonomiskam ūdens patēriņam piemērotākā ir tā dēvētā pilināšanas apūdeņošana, kam tiek izmantotas pilināmās šļūtenes ar maziem caurumiņiem visā šļūtenes garumā. Tas palīdz uzturēt optimālu mitruma režīmu sakņu zonā. Zāliena laistīšanai var izmantot smidzinātāju.
Ja augi tiek audzēti puķu podos, tiem noteikti nepieciešami paliktņi, kuros nokļūst liekais ūdens, kas vienmērīgi nodrošina auga mitrumu visas dienas garumā. Puķes mazos podiņos vēlams periodiski iemērkt ūdenī. Bieža laistīšana nepieciešama, ja augsne jau 3 cm dziļumā vairs nesatur mitrumu. Laistīšana ir jāveic regulāri, cenšoties, lai ūdens iesūcas augsnes dziļumā un nokļūst līdz saknēm pirms iztvaikošanas.
3.Labākais laiks laistīšanai
Piemērotākais laiks dārza aplaistīšanai ir agrs rīts vai vēlas vakara stundas, kad saule jau norietējusi. Saulainā laikā ūdens lāses var radīt bojājumus uz augu lapām, kā arī ūdens ātrāk iztvaiko, nenodrošinot vajadzīgo mitruma daudzumu.
4.Taupīsim ūdeni!
Vajadzīgo mitruma līmeni saglabāt palīdz arī dobes apmale, kas garantē to, ka augsne auga sakņu rajonā ir samitrināta vienmērīgi. Ūdens iztvaikošanas ātrums ir atkarīgs arī no augsnes tipa un kvalitātes. Ja mālaina augsne mitrumu saglabā labāk, tad smilšainā augsnē mitruma pakāpe krītas straujāk un nepieciešama biežāka laistīšana. Ūdens taupīšanai ir noderīgas vairākas metodes. Mulčēšana, zemes irdināšana, kuras rezultātā tiek likvidētas plaisiņas, pa kurām ūdens iztvaiko, augsnes bagātināšana ar kompostu un minerālmēsliem, cieša augu stādīšana līdzās.
5.Augu drošībai
Ja laistīšana ir nevienmērīga, augs nesaņem vajadzīgo mitruma daudzumu visā garumā. Izteikts sauso un mitro joslu kontrasts rada mizas ieplaisāšanu.