Foto: Shutterstock

"Gladiola Pluss" saimnieks un gladiolu kolekcionārs Modris Paegle pastāsta, ka visbiežāk cilvēki sūdzas par to, ka ziemā bumbuļsīpoli nesaglabājas, jo izkalst. Šajos gadījumos pie vainas būs glabāšana. Kā pareizi noglabāt sīpoliņus, lai nākamvasar varētu atkal priecāties par raženu ziedēšanu, lūko rakstā.

Gladiolu sīpoli jārok ārā, sākot no septembra vidus līdz oktobra vidum – atkarībā no laikapstākļiem. Taču Modris norāda, ka vissvarīgākais ir ļaut sīpolam vēl zemē nobriest, uzkrājot barības vielas. Ja vairākas nedēļas pirms norakšanas nolaužam visas jaunās ziedvārpas, sīpolu ziemas guļā liksim vismaz par trešo daļu lielāku un spēcīgāku, stāsta kolekcionārs. Savukārt tie sīpoli, kurus celsim laukā no augsnes nākamajā dienā pēc zieda nogriešanas, būs maziņi un plakani. Tādos gadījumos uz spēcīgiem ziediem nākamajā sezonā var necerēt.

"Ja ir saulains, silts laiks, pirmās trīs dienas sīpolus vēlams apžāvēt saulītē. Dzirdēts mūžīgais jautājums: mazgāt vai nemazgāt? Esmu dabūjis sīpolus mazgāt superslapjos rudeņos, kad sīpolus izvelku no zemes un pat nevaru tos saskatīt. Tad vēlams žāvēt paaugstinātā temperatūrā ar piespiedu ventilāciju (apmēram +30 grādiem). Piespiedu siltumā jātur nedēļas divas. Visu laiku jāpārbauda, kad no jaunā bumbuļsīpola viegli atdalīt veco sīpolu un saknes. Tas notiek ne agrāk kā pēc 10–14 dienām – tad vecais, sakaltušais bumbuļsīpols kopā ar saknēm atdalās no jaunā bumbuļsīpola," skaidro Modris. "Vēl dažas nedēļas sīpoli jāpatur istabas temperatūrā. Dažkārt izskatās, ka virsējās segzvīņas nožuvušas, bet var gadīties, ka dziļākās kārtas tomēr mitras. Tad glabājot mitrā segzvīņa sāks sīpolu pūdēt."

Foto: Privātais arhīvs

Šādi izskatās glabāšanai sagatavoti sīpoliņi, norāda kolekcionārs.

Bet kas jāzina par sīpolu glabāšanu pēc tam, kad sīpoliņš no zemes izrakts un izžuvis? "Telpai labāk jābūt sausai, nekā mitrai. Optimālā temperatūra no +4 līdz +6 grādiem pēc Celsija. Ja sīpolu nav daudz, atvēli tiem ledusskapja apakšējo nodalījumu. Atliek vien ietīt avīzē, papīra tūtiņā vai kaprona zeķē.

Kam lielāki apjomi un jāglabā pagrabā, jāseko, lai temperatūra neiekristu mīnusos – tad visa raža pagalam. Nedz tumsa, nedz gaisma sīpoliem miegu negaiņā. Tomēr kaimiņu ziņā tie gan ir izvēlīgi – kartupeļi un sīpoli tiem netraucē, gladiolas baidās no āboliem un augļiem, jo tie ar savu "izelpoto" etilēnu kavē vairsīpoliņu dīgšanu. Lai sīpolus pavasarī vieglāk sakopt, rudenī visiem realizējamajiem sīpoliem saknes notīra, mazajiem (apmēram 1,5 centimetri) saknītes noņem pavasarī pirms stādīšanas. Ja ļauj lielajiem sīpoliem saknēm piekalst, pavasarī no saknēm vaļā tiksiet, ja sabojāsiet pašu sīpolu.

Foto: Privātais arhīvs

Ja mājās ir piemērota vēsāka telpa, arī šādā veidā var nelielā platībā glabāt lielu daudzumu sīpoliņus, skaidro Modris.

Ja glabāšanas laikā sakņu vietā redzam pelējuma pazīmes (iespējams, nav pietiekami nožāvēts pēc sakņu notīrīšanas), šo vietu rūpīgi apstrādā ar propolisu spirtā. Pelējums būs likvidēts un jauns vairs neveidosies."

Modra gladiolu kolekcijā pašlaik ir aptuveni 600 dažādu skaistuļu, turklāt vairākām šķirnēm ceļš līdz viņa dārzam nes arī savu stāstu. Vairāk par Modri un viņa gladiolām lasi šajā "Delfi Plus" rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!