Tieši ar šādiem jautājumiem ieradās interesenti atkritumu šķirošanas kampaņas "Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!" atklāšanas pasākumā, kur izskanēja gan dažādi nozīmīgi fakti par šo jomu, gan atkritumu šķirošanas entuziasti dalījās savā pieredzē.
Latvijas iedzīvotāji gada laikā saražo 515,7 tūkstošus tonnu nešķirotu atkritumu, viens cilvēks gada laikā vidēji rada 412 kilogramus nešķirotu atkritumu. Kopumā Latvijā gada laikā radām 745,7 tūkstošus tonnu atkritumus, no kuriem tikai 1/5 daļa tiek šķirota. Tieši šīs statistikas dēļ atkritumu pārstrādē Latvijā izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50 procentus mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus, kā arī samazināt apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu.
Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati, patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem, visvairāk to dara sievietes, bet vecuma dalījumā – seniori un jaunā paaudze (līdz 24 gadu vecumam). Vispozitīvākie rādītāji šajā jomā ir Vidzemē, savukārt rīdzinieki pagaidām ir salīdzinoši pasīvi – šķiro aptuveni 35 procenti iedzīvotāju. Iemesls, kāpēc iedzīvotāji atkritumus nešķiro, visbiežāk ir šķiroto atkritumu konteineru trūkums.
Tomēr nevar novelt vainu tikai uz citiem – efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības pamatā tomēr ir dalībnieku iesaiste. Arī kampaņas atklāšanas pasākumā vairāki pieredzējušie atkritumu šķirotāji atzina, ka jābūt pat diezgan nekaunīgam, uzstājīgam par savu vēlmi šķirot. Var noskaidrot tuvākās šķiroto atkritumu nodošanas vietas un var vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot šādas tvertnes, atzina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
"Pats būtiskākais ir katram atrast argumentāciju šķirošanai, vai nu tā ir mājsaimniecības izdevumu samazināšana, vai rūpes par dabu un mūsu bērnu dzīvi nākotnē," saka Vesere, papildinot, ka šķirošana ir cilvēka dabā. "Paraugieties uz savu mājokli – katrai lietai tajā ir sava vieta. Produkti ir ledusskapī, grāmatas atrodas plauktos, drēbes – skapī, ierasti sagrupētas pa kategorijām. Kāpēc lai arī atkritumi nebūtu viena no tām lietām, ko mēs saliekam "pa plauktiņiem"? Tie, kas aizbildinās ar vietas trūkumu – vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera."
Praktiska pieredze
Statistika pamazām liek aizdomāties cilvēkiem par atkritumu šķirošanas nozīmi un ietekmi uz vidi, un tieši šī iemesla dēļ četras Latvijas ģimenes kampaņas atklāšanas pasākumā dalījās savā pieredzē.
Dizainere un blogere Ieva Cipruse atzina, ka līdz šim bijuši visai slinki atkritumu šķirotāji – vienīgi papīru kurinājuši krāsnī, taču pārējais šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs. Taču, piekrītot izaicinājumam šķirot atkritumus, un uzzinot, ka nedēļas laikā trīs cilvēku ģimene saražo 14,5 kilogramus atkritumu, āķis bijis lūpā, un sākuši šai lietai nopietni pievērsties. Ieva atzina, ka grūtākais nemaz nav pārvarēt slinkumu, bet gan saprast – kā to pareizi darīt. Par piemēru aktīviste min piena tetrapaku ar korķīti – vai plastmasas daļa ir jāizgriež un tikai tad paku var mest pie konkrētajiem atkritumiem? Un pie kā iederas ģimenē iecienīto čipsu iepakojums? Taču, kad noskaidrots, kas un kā pareizi darāms, atkritumu šķirošana vairs nešķiet kā apgrūtinājums. Ieva arī atzina, ka šķirojot atkritumu daudzums ievērojami samazinās un retāk jāiznes tie uz konteineru, kas ir arī patīkams atvieglojums stiprā dzimuma pārstāvim, kuram parasti šis darbiņš jāveic.
Vislielākais pārsteigums, šķirojot atkritumus, Ievas ģimenē ir par plastmasas daudzumu. "Veikala apmeklējuma dienās, kad tiek sapirkts vairums pamata preču, plastmasai paredzētais maiss piepildās vienā vakarā," skumji atzina dizainere. "Tagad netālu no mājām esam atraduši aitas, kurām mizas un vecā maizīte ar saimnieku atļauju labprāt garšo. Pie krāsns ieviesām speciālu turzu papīra atkritumiem. Aicinām šķirot arī citus un apzināties, ka tā nav modes lieta, bet gan reāla palīdzība sev un dabai."
Žurnālists Ansis Bogustovs uzskata, ka bez personiskas iesaistes nekas nenotiek, tāpēc pats vienmēr iniciē pārmaiņas. Tā arī šķirošanas gadījumā – gan ar kaimiņiem runājis, lai uzsāktu šķirošanu, gan arī ar mājas apsaimniekotāju – par konteineru izvietošanu: "Lai kaut kas mainītos, ir jāsāk pašam un jārāda piemērs apkārtējiem. Daudzi nesaprot, ka mājsaimniecības atkritumu šķirošana tiešā veidā ietekmē izmaksas, īpaši, ja daudzdzīvokļu mājā šķirot sāk veselas kāpņu telpas vai pat visi mājas iedzīvotāji. Turklāt svarīgi ir ne tikai šķirot, bet arī saplacināt, jo arī izvešana kaitē ekosistēmai. Pats esmu novērojis, ka ārpus Rīgas šķirošanas kultūra ir daudz attīstītāka nekā galvaspilsētā. Protams, būtiski, lai konteineru skaits tiek audzēts, un lai tie atrodas pieejamās vietās – pie skolām, veikaliem, uzņēmumiem. Mūsu ģimenē šķirošanas iedvesmotāji esam mēs, puiši – es un mans deviņgadīgais dēls, kurš jau 2. klasē saprot, cik daudz var mainīt viens cilvēks. Ceram, ka kampaņa iedvesmos arī mūsu ģimenes meitenes."
Ansis arī centās lauzt pieņēmumu, ka šķirot atkritumus var tikai privātmājās – tā nebūt nav, jo, pat dzīvojot dzīvoklī 5. stāvā, viss ir iespējams. Žurnālists arī vēlas mudināt šajā jomā iesaistīties vecāka gada gājuma cilvēkus, jo tā nav tikai modes lieta vai kaut kāda hipsteru tendence, bet gan visiem aktuāla sfēra. Par šo runājot, Ansis arī ierosināja cilvēkus pārliecināt ar izdevīgumu, jo šķirot atkritumus patiesi ir izdevīgāk – nevis dabai, bet arī mūsu pašu naudas maciņiem, jo atkritumi jāizved krietni retāk (maksājam par atkritumu izvešanas biežumu).
Kulinārijas blogere Katrīna Mame atzina, ka šī tēma ir īpaši aktuāla ģimenē pēdējā laikā. "Tas ir svarīgi ne tikai nākotnei, bet arī mums pašiem, jo plastmasas daļiņas nonāk ēdienā. Būtiski ir ne tikai šķirot, bet arī, iegādājoties preces, domāt par to, kādā iepakojumā tās ir un vai papildu maisiņš tiešām ir nepieciešams. Noteikti šķirošanā palīdzētu arvien vairāk konteineru un skaidrojošs darbs par to, ko var un ko nevar šķirot."
Katrīna atzina, ka bez šķirošanas piedomā arī par iepakojumiem, ko patērē ikdienā, tāpēc ēdienu iegādājas uz svara, ietinot speciāli šūtās drānās, lai izvairītos no neskaitāmo maisiņu kalniem. Turklāt Katrīna ir arī veiksmīgais piemērs tāpēc vien, ka, neskatoties uz to, ka, Centrā dzīvojot, pie mājas nav izvietoti šķirošanas konteineri, tas neliedz šķirot un atkritumus nest uz tuvāko punktu, kas ir 10 minūšu gājienā no mājas. No šīs apņēmības varam vien iedvesmoties!
Bobslejista Daumanta Dreiškena ģimene dzīvo Gulbenē, privātmāja, un ar atkritumu šķirošanu aizrāvušies jau kādu laiku, tāpēc šajā izaicinājumā nolēmuši sev uzstādīt mērķi samazināt atkritumu izvešanu, tātad patērēt pēc iespējas mazāk lietu, kas atstāj atkritumus. Ģimene izbaudījusi atkritumu šķirošanu gan, dzīvojot pilsētā, dzīvoklī, gan privātmājā, tāpēc var teikt, ka tas iespējams visos gadījumos, bet, protams, vieglāk to darīt mājā. Daumants stāsta, ka atkritumu šķirošanā iesaistīti pat bērni – viņi ļoti labi zina, kas jādara ar papīra kastēm, skārda bundžām un stikla pudelēm, tāpēc tā ir pat sava veida aktivitāte.
Ko var šķirot
Ja esi iedvesmoties kaut pamēģināt šķirot atkritumus, svarīgi zināt ne vien to, cik tas ir vērtīgi, bet arī – ko šķirot un kā to darīt. Visvairāk Latvijā šķiro stikla pudeles un burkas, plastmasas PET pudeles, papīru un kartonu, baterijas, nolietotas elektroierīces un skārdenes, taču bez tā visa var šķirot un nodot atkritumu šķirošanas punktos tekstilmateriālus, akumulatorus, nolietotās automašīnu un velosipēdu ripas, apgaismas iekārtas un spuldzes.
