"Radiatori tika atgaisoti pēc sezonas beigām un tagad, gaidot sezonu, tas tika darīts atkal, taču tie kā ir auksti, tā ir. Tie tika atgaisoti vēlreiz, nu jau jaudīgāk – vairākkārt atgaisojot vienu un to pašu radiatoru, iztecinot vairākus litrus ūdens, bet joprojām nekā," ar savām nedienām dalās "Māja&Dārzs" lasītāja. Kas varētu būt "vainīgais" šajā situācijā, vaicājam jomas speciālistiem.
Vispirms gan jāsaprot, kādēļ vispār radiatorus nepieciešams atgaisot. To paskaidro "Bergera santehnikas servisa" kvalificētais santehniķis: "Sistēma ir plūstoša, un pēc apkures sezonas beigām tajos vienmēr kaut kur ieplūst gaiss, kurš krājas sistēmas augstākajos punktos. Līdz ar to, ja radiatorā ir gaiss, tas vairs vienmērīgi neuzsilst vai neuzsilst vispār. Atgaisojot radiatoru, lieko gaisu izlaižam ārā un sistēmā paliek tikai šķidrums." Tieši tādēļ atgaisošanas vārsti parasti atrodas tieši augstākajā radiatora punktā – tur, kur krājas gaiss, skaidro santehniķis. Ja ar apkures sistēmu viss ir kārtībā (tā nav bojāta), tad atgaisošana jāveic vienreiz gadā – pirms apkures sezonas uzsākšanas.
Kā atgaisot?
Uzņēmuma "Aquafix" direktors Irakli Bolgvadze teic, ka atgaisošana atkarīga no katras mājas veida un tā, cik veci ir radiatori. Pavisam vecos radiatorus pats dzīvokļa iemītnieks nevarēs atgaisot, jo tiem nav atgaisotāja. Tātad – jāvēršas pie uzņēmuma, kas apsaimnieko konkrētās daudzdzīvokļa mājas siltumapgādes sistēmu, piemēram, "Siltuma Serviss Rīga", "Adapteris".
Lai gan katra daudzdzīvokļu māja atšķiras, Bolgvadze norāda, ka pavisam bieži tādām divpadsmit stāvu un deviņu stāvu daudzdzīvokļu mājām atgaisotāji atrodas bēniņos, līdz ar to arī šajā gadījumā pats dzīvokļa iemītnieks šo darbiņu paveikt nevarēs. Šādos gadījumos atgaisošanu pirms ziemas sezonas vajadzētu veikt apkures sistēmas apsaimniekotājam. Tāpat speciālists skaidro, ka dažādās mājās ir arī dažādas apkures sistēmas, piemēram, vecajās daudzdzīvokļu mājās gandrīz vienmēr ir viencaurules apkures sistēma, kamēr jaunajos projektos un renovētos namos var būt arī divcauruļu sistēma. Tās atšķiras niansēs. Piemēram, ja namā ir ierīkota viencaurules apkures sistēma, tad neatgaisotie radiatori skars visu stāvu iemītniekus, savukārt divcauruļu sistēmas gadījumā problēmas ar aukstiem radiatoriem var būt augšējos stāvos – astotajā un devītajā stāvā, ja mājai ir deviņi stāvi. Līdz ar to atgaisošana būs nepieciešami tieši šiem stāviem.
Savukārt, ja radiatori no veciem nomainīti uz jauniem un atgaisošanas iespējas ir dzīvokļos, to jāveic daudzdzīvokļu mājas augstākā stāva iemītniekiem – ja piecstāvu mājā dzīvokļa īpašnieks piektajā stāvā neatgaisos savus radiatorus, radiatori netiks sildīti arī trešajā, otrajā un pirmajā stāvā.
Brīdī, kad grasāmies ķerties klāt atgaisošanas darbiem, jāsaprot, vai vispār to mākam. Ja iepriekš šāds darbiņš nav veikts, vispareizāk būtu sazināties ar apsaimniekošanas kompāniju un pieteikt santehniķa pakalpojumus. Taču līdz ar apkures sezonas sākumu santehniķi ir ļoti noslogoti un rindā dažkārt jāgaida pat nedēļu vai divas. Šādos gadījumos var vērsties pie kāda no uzņēmumiem, kuri dos norādes telefoniski.
Atgaisošanas darbiem nepieciešama speciāla atslēdziņa, kas nopērkama jebkurā santehnikas veikalā vai arī skrūvgriezis. Ar atslēdziņas vai skrūvgrieža palīdzību attaisi atgaisošanas vārstu, un zem tā paliec bļodiņu. Kad vienmērīgā strūklā sāk tecēt apkures šķidrums, vārstu aiztaisi ciet. Jāatceras, ka katru stāvvadu nepieciešams atgaisot atsevišķi – tas nozīmē, ja tikko atgaisojām radiatorus virtuvē, tāda pati darbība jāveic arī guļamistabā un citās istabās.
Atgaisojam, atgaisojam, bet rezultāta nekāda
Kas varētu būt "vainīgais" pie tā, ka radiatori pēc atgaisošanas tāpat savu funkciju nepilda?
Uzņēmuma "Aquafix" direktors pastāsta, ka iespējami četri varianti.
Pirmais variants. Bolgvadze norāda, ka dažkārt cilvēki satraucas par to, ka radiatori iepriekšējā vakarā vēl bijuši silti, bet nākamajā dienā vairs nē. Pavisam bieži vainīgi nav ne radiatori, ne apkures sistēma, bet gan apkures sistēmai uzstādītā automātika, kas apkuri izslēdz brīžos, kad temperatūra ir pieņemama, taču pie noteiktiem grādiem to atkal ieslēdz.
Otrais variants. Atgaisojot sistēmu, tajā atkal iekļuvis gaiss. Iespējams, kāds no kaimiņiem bija ķēries pie kāda radiatora remonta, tādējādi sistēmā atkal ielaižot gaisu.
Trešais variants. Apkures sistēmā nepietiek spiediena. Ja nepieciešamais spiediens, lai apkures sistēma darbotos, ir trīs atmosfēras, bet pēc atgaisošanas tajā ir tikai viena atmosfēra, tad, iespējams, pirmajos stāvos radiatori vēl tiks uzsildīti, bet augšējos – vairs nē.
Ceturtais variants. Apsildes sistēma nav pareizi uzstādīta. Ja tiek mainīti radiatori un procesa laikā pieļautas kļūdas, var gadīties, ka gaiss iekļūst kopējā sistēmā, kur tam vispār nebūtu jābūt. Šādā gadījumā apkures sistēmā var pazust spiediens, kas nozīmē, ka radiatori neuzsils.
"Bergera santehnikas servisa" santehniķis arīdzan piebilst, ka, lai gan daudzdzīvokļu namos padomju laikos siltumapgādes sistēma tika veidota tā, lai katrā dzīvoklī radiatora izvietojums un izmērs varētu atšķirties, juku laikos cilvēki bez saskaņošanas un aprēķiniem vecos radiatorus bieži vien nomainīja pret lielākiem, tādējādi tika izjaukta visa sistēmas "simfonija" – cits radiators silda par daudz, cits nemaz. Jebkurā gadījumā – ja pēc radiatoru vairākkārtējas atgaisošanas radiatori tāpat ir auksti, ir vērts par šo problēmu vērsties pie mājas siltumapgādes apsaimniekošanas uzņēmuma, kas pārbaudīs gan radiatorus, gan sistēmas darbību.
