Foto: Shutterstock
Mirklī, kad pārdošanā nonākusi nobružājusies, bet tik šarmanta mājiņa – ar greznām detaļām un elegantām konstrukcijām –, vēlme to iegādāties var būt teju nepārvarama. Taču nereti šīs ēkas sev līdzi nes kādu īpašu statusu – tās ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un kultūras piemineklis. It kā jau skaisti, bet tas uzliek arī lērumu pienākumu un saistību. Ko tas nozīmē ēkas īpašniekam, skaidrojam rakstā.

"Kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa," statusa nozīmi skaidro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Juris Dambis. "Šādām ēkām ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, tāpēc saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskajām interesēm."
"Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss būtībā ir sabiedrībai nozīmīgas vērtības manifestācija – augstākā atzinība," uzsver Dambis. "Savukārt apgrūtinājums, ko rada šis statuss, – līdzekļi vērtības saglabāšanai ilgtermiņā."

Kultūras pieminekļus dala grupās – valsts nozīmes kultūras pieminekļos, vietējas nozīmes pieminekļos un reģionālās nozīmes kultūras pieminekļos. "Kā liecina nosaukums, tas ir dalījums pēc kultūras pieminekļa vērtības un nozīmīguma," paskaidro NKMP Kultūras mantojuma informācijas centra vadītāja Simona Čevere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!