Par to tika runāts diskusijā "Videi un cilvēka veselībai draudzīga apkure", kuras ierakstu var noskatīties "Facebook" lapā "Mana vide".
Vispirms eksperti aicināja pareizi izmantot esošās apkures iekārtas. Pirmkārt, kurinot ar to kurināmā veidu, kam tā ir paredzēta. Malkas krāsnis ar malku, granulu katlus ar granulām un tā joprojām. Otrkārt, izvēlēties atbilstošu jaudu un ar laba saimnieka pieeju rūpēties par iekārtas stāvokli. "Vienkāršākais ir sekot līdzi savām apkures iekārtam – tīrīt kvēpus un to radītos pelnus, izsaukt skursteņslauķi un rūpēties par skursteņa ugunsdrošību. Apkures iekārta ir tā pati tehnika, kurai jāveic apkope reizi gadā, lai tā efektīvi darbotos. Tas nozīmē veikt regulēšanu, sekot, vai degšanas procesā nav par daudz vai maz skābekļa. Diemžēl privātais sektors ar to grēko," saka SIA "SB" projektu vadītājs Jānis Grašs.
Otrs padoms ir kurināt pareizi, – darīt to optimālā režīmā un nodrošinot pilnvērtīgu sadegšanu. Ja apkures iekārtas jauda būs par zemu, tad tā nespēs pareizi, optimāli funkcionēt. Inguna Pļaviņa, Valsts vides dienesta Attīstības un uzraudzības departamenta gaisa aizsardzības jomas vadītāja, skaidro: "Būtībā par jebkuru apkures iekārtu var teikt, ka nepieciešams kurināt optimālā režīmā, jo tad notiek vispilnīgākā sadegšana, emisijas ir vismazākās un siltumatdeve ir vislabākā. Ja ir nopirkta laba un moderna iekārta, tad tā arī pareizi jāekspluatē." Citi ieteikumi ir izmantot sausu malku, kas žāvēta vismaz divas sezonas, sekot granulu kvalitātei – vai nav pievienotas smiltis vai miza, cits nekvalitatīvs materiāls.
Faktors, kas rada būtisku gaisa piesārņojumu, ir atkritumu utilizēšana – nedrīkst dedzināt žurnālus, krāsotu, lakotu vai ķīmiski apstrādātu koksni, mēbeles, plastmasu, sadzīves atkritumus vai vecus elektrības stabus un dzelzceļa gulšņus, kas ir ķīmiski apstrādāta koksne. Mazajām apkures iekārtām temperatūra ir par zemu, tādēļ sadegšana ir nepilnīga un pa skursteni atmosfērā nonāk liels daudzums ķimikāliju, kas nosēžas dabā un ko ieelpo cilvēki.
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docente: "Šādā veidā gaisā un plaušās nonāk smalkās daļiņas un citi gaisa piesārņotāji, kas ilgstoši uzkrājas organismā. Notiek iekaisuma process, organisms visu laiku ar to cīnās un tā sekas var būt arī ļaundabīgi audzēji. Vides faktors, tai skaitā gaisa piesārņojums, par 30 procentiem ietekmē veselības stāvokli, it sevišķi, ja ir kāda hroniskā slimība. Ieelpojot PM10 daļiņas, tās visbiežāk aizķeras deguna bārkstiņās, tādēļ daļu mēs izelpojam, izklepojam vai izšķaudām. Bet PM2,5 daļiņas ir smalkākas, tās nonāk līdz alveolām un tālāk asinsritē, rada sirds un asinsvadu slimības – infarktu, insultu, veidojas trombi, vairāk jālieto medikamenti".
Lai samazinātu apkures iekārtu radīto ietekmi uz veselību un vidi, bez iepriekš minētajiem padomiem, ieteicams novērtēt vajadzību mainīt esošo iekārtu pret mūsdienīgāku un energoefektīvāku. Taču jāņem vērā – ja nebūs siltināta māja, iespējams veikts arī energoaudits, tad jebkurš apkures veids būs energo-neefektīvs, jo enerģija tiek tērēta lieki.
Agris Kamenders, SIA "Ekodoma" direktors, aicināja pievērst uzmanību tā saucamajai ilgtspējīgas būvniecības Kyoto piramīdai: "Vispirms pievērš uzmanību un izpēta ēkas energoefektivitāti – vai ēka ir siltināta, kā uzstādītas apkures un citas sistēmas, kur var samazināt enerģijas zudumus, kāda ir ventilācijas sistēma. Nākamais solis ir skatīties elektroenerģijas patēriņu un atbilstoši kontrolēt – kādā veidā patērē, kādi ir lietošanas ieradumi, kādas ir automatizācijas iespējas, kādu temperatūru uzstāda, varbūt apgaismojumu var regulēt dažādās zonās. Savukārt piramīdas augšā ir avots – ar kādu iekārtu enerģiju un siltumu saražo. Tas ir pēdējais solis, kam pievērsties. Kad viss iepriekš minētais tiks ņemts vērā un izpētīts, tad varēs izvēlēties iekārtu ar atbilstošu jaudu. Citādi var nākties pārmaksāt par iekārtu, kas strādā ar zemu lietderības koeficientu un nelietderīgi patērē kurināmo."
Diskusijas dalībnieki gan atzina: pat ja cilvēks ļoti vēlas nomainīt savu apkures iekārtu uz videi draudzīgāku, pašlaik būtisks faktors ir ekonomiskais – iekārtu cena, kurināmā izmaksas. Daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo vecās mājās, kurina ar malku un viņiem nav iespēju iegādāties jaunu iekārtu, tādēļ nepieciešamas valsts atbalsta programmas. Motivāciju varētu sniegt arī skaidri piemēri, kā ar iekārtu nomaiņu var ietaupīt ilgtermiņā, kā ietaupīsies kurināmā resursi, cik liela ir ietekme uz veselību, iedzīvotāju pieredzes stāsti. Līdz ar apkures sezonas beigām ir īstais brīdis domāt par šiem jautājumiem vai vismaz ņemt vērā labas kurināšanas prakses padomus.
