Slotiņas griež saulainā laikā, kad rasa jau nožuvusi, un žāvē tumšā vietā. Augus, kuri satur ēteriskās eļļas, piemēram, jasmīnus vai liepziedus, slotiņām vāc priekšpusdienā, taču šos augus nevāc pēc lietus. Raspodiņa galotnītes noderēs tējai, bet visu auga kātu var pievienot pirtsslotai. Vībotne kā izcils ārstniecības augs pirtsmīļiem noderēs ne vien slotiņā — ar to pirts rituāla beigās var noberzt arī lāviņu.
Pirts gariņam ideāli noderēs senais garšaugs lupstājs. Ceļmallapas sadziedēs ne vien brūces un ar tonika palīdzību uzlabos pusaudžu problemātisko sejas ādu, bet kopā ar mārsilu un medu izārstēs klepu — vislabāk augus samalt gaļas maļamajā mašīnā. Rūta noderēs gan vieglākai galvai, gan aizbaidīs insektus skapjos, sažāvēta gārsas tēja ārstēs kuņģi un mazinās skābi tajā, vēderam patiks arī anīss, fenhelis, ķimenes un piparmētra. Gremošanu veicinās arī raudeņu uzlējums — der atcerēties, ka šajā augā ir četras reizes vairāk antioksidantu nekā mellenēs un 12 reizes vairāk nekā apelsīnos! Savukārt baziliks bijusi visaugstāk vērtētā garšviela senajā Grieķijā, bet Indijā šis augs audzēts tempļos un izmantots rituālos. Baziliks uzlabos ne vien siera un tomātu salātu garšu, bet mazinās arī galvassāpes un migrēnu. Peoniju ziedus ķīnieši ilgus gadsimtus izmanto medicīnā kā lielisku masāžas eļļu — četras dienas uzlējumu noturot tumšā vietā, tas iegūst rozēm līdzīgu smaržu. Salvija mazinās svīšanu un būs lielisks dezinfekcijas līdzeklis, bet vīgrieze, tāpat kā vītola un kārkla miza, mazinās augstu temperatūru.
Lauras un Evitas ārstniecības augu dārziņā sastopami arī retāk dzirdēti nosaukumi: Ludviga vībotne, Šmita vērmele, fenheļu agastahe, dārzeņu portulaka, Tibetas mētra, meloņu un ananāsu salvija, Moldāvijas pūķgalve, ingvermētra un daudzi citi. Abas pirtnieces sezonā sasien ap 2000 pirtsslotiņu. Īpašās saulgriežu slotiņas atšķiras ar sastāvu — tajās tiek liktas trejdeviņas zālītes. Laura atgādina, ka, griežot slotiņām zarus, tos nedrīkst likt uz zemes — apakšā jāpaklāj sedziņa. Attīrošo pirtsslotu cilvēks lieto tikai sevis pēršanai — pēc pirts rituāla to iznes ārā un nomet zemē, lai zeme paņem visus sliktumus, tad slotas tiek sadedzinātas ugunskurā.
Vasaras sezonā pirtī tiek lietotas tikai svaigās slotiņas, kuras nemērcē ūdenī, bet iemērc tajā īsu brīdi pirms pēršanās. Arī ziemā pirtsslotas mērcē tikai aukstā ūdenī, tās var samitrināt un ievietot arī plastmasas maisiņā vai mitrā laikā izlikt ārā, kur slota savāc vajadzīgo mitrumu. No mazajiem zariņiem, kas paliek pāri siešanas procesā, sien sejas slotiņas, bet lapas sažāvē un pilda guļamajos matracīšos, ko peramajam uz lāviņas liek zem kājām vai galvas. No kastaņu un kļavu lapām sanāks labas galvas slotiņas, kas pasargās no pirts karstuma — tā dos gan labu smaržu, gan turēs vieglu galvu! Ideālu masāžas slotiņu var izgatavot no raudenēm un biškrēsliņiem, derēs arī vīgriežu sēklu slotiņas.