Atliekvielu daudzuma drošības robežas pārtikā
Reģistrējot jaunus augu aizsardzības līdzekļus laišanai tirgū, konkrētai darbīgajai vielai un konkrētam produktam tiek noteikts maksimālais atliekvielu līmenis (MAL) – tas ir visaugstākais AAL darbīgo vielu atlieku līmenis, kas ir likumīgi pieļaujams pārtikā vai barībā. Pārtikas produktus, kas nepārsniedz MAL vērtību, ir atļauts tirgot un tie ir droši lietošanai uzturā, savukārt, ja MAL vērtība ir pārsniegta, produktus tirgot ir aizliegts. Taču MAL pārsniegšana nebūt nenozīmē risku veselībai – tas drīzāk liecina par to, ka augu aizsardzības līdzeklis nav ticis lietots pareizi.
To, cik liels ir šis noteiktais maksimāli pieļaujamais darbīgo vielu atlieku līmenis produktos, spilgti raksturo sekojošs piemērs – pieņemsim, ka veikala tomātos, kas nākuši no siltajām zemēm, atbilstoši reģistrācijas nosacījumiem ir ticis lietots augu aizsardzības līdzeklis ar darbīgo vielu X. Veicot riska novērtējumu patērētajiem, ir aprēķināts, ka maksimālo pieļaujamo darbīgās vielas X atlieku līmeni (MAL) cilvēks sasniegtu, ja dzīves laikā apēstu pa vienam šādam tomātam dienā. Bez maksimālā atliekvielu līmeņa ir vēl vairāki darbīgo vielu robežlielumi, kuri tiek noteikti, vērtējot potenciālo AAL ietekmi uz patērētāju veselību:
- pieļaujamā dienas deva (ADI) – balstoties uz iepriekš minēto piemēru, ir aprēķināts, ka, lai cilvēks sasniegtu Eiropā noteikto pieļaujamo dienas devu, viņam dienā būtu jāapēd 74 tomāti;
- nenovērojamās nelabvēlīgās ietekmes līmenis (NOAEL) – augstākais atliekvielu līmenis, pie kura nenovēro nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Šajā gadījumā, lai to sasniegtu, cilvēkam dienā būtu jāapēd veseli 7054 tomāti!
- zemākais novērotais nelabvēlīgās ietekmes līmenis (LOAEL), – lai to sasniegtu, cilvēkam šajā gadījumā būtu jāapēd 21 040 tomāti dienā.
Tātad, – lai gan patērētāju vidū bažas par atliekvielām pārtikā pastāv, gan šis, gan daudzi citi piemēri un zinātnieku novērojumi pierāda, ka augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu radītā bīstamība cilvēka veselībai ir pavisam niecīga.
Latvijas produkti – vieni no drošākajiem Eiropā
Augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu klātbūtne pārtikā tiek kontrolēta ļoti rūpīgi, turklāt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ziņojuma rezultāti turpina apstiprināt Eiropā audzētās pārtikas augsto nekaitīguma līmeni. Piemēram, 2018. gadā Eiropā kopumā tika analizēti 91 015 paraugi, no kuriem 368 bija ņemti Latvijā. Paraugu analīžu rezultāti apliecināja, ka Latvijas patērētājiem pieejamie pārtikas produkti AAL atliekvielu ziņā ir vieni no drošākajiem ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī Eiropā.[1] Šie dati tikai apliecina ekspertu pausto, ka, iegādājoties pārtiku savam pusdienu galdam, varam būt droši gan par savu, gan tuvinieku veselību.
Lai informētu Latvijas lauksaimniekus par augu aizsardzības jomas labajām praksēm, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sagatavojis informatīvu materiālu, kas balstīts uz Eiropas Augu aizsardzības asociācijas (ECPA European Crop Protection Association) resursiem. Plašāk ar sagatavotajiem materiāliem var iepazīties LLKC mājaslapā.