Bioloģisks – tātad bez pesticīdiem: izplatītākie mīti par kultūraugu aizsardzību
Foto: Publicitātes foto

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam pārtika, ko lietojam uzturā, ir svarīga – ēdiens, ko ikdienā patērējam, var ietekmēt mūsu veselību, savukārt tā ražošana var ietekmēt apkārtējo vidi, tādēļ raizes par pārtikas ražošanas procesa drošību ir pašsaprotamas. Lai veidotu labāku izpratni par mūsu pašu zemē audzētiem labumiem, kā arī izvairītos no nepatiesas informācijas par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, audzējot kultūraugus, vēlamies atspēkot izplatītākos mītus par kultūraugu aizsardzību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mīts: Lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus izmanto kā vieglāko ceļu – tie patiesībā nav nepieciešami

Kultūraugiem uz lauka jācīnās ar vairāk nekā 10 000 kukaiņu sugu, vairāk nekā 30 000 nezāļu sugu un vairāk nekā 100 000 slimību, ko izraisa sēnītes, vīrusi, baktērijas un citi mikroorganismi. Lai patērētājiem nodrošinātu svaigus un vērtīgus produktus visu gadu, nepieciešams ierobežot kultūraugiem kaitīgos organismus ilgtermiņā, tādēļ integrētā augu aizsardzība (IAA) ir neatņemama un pat vitāli svarīga audzēšanas procesa sastāvdaļa.

Mīts: Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana tikai pierāda, ka lauksaimniekiem nerūp vide

Lauksaimniekam lauks un apkārtējā vide ir viņa maize, viņa ienākumu avots, tādēļ katrs lēmums tiek pieņemts ļoti atbildīgi, lai nodrošinātu augsnes auglību un veselību arī nākamajām paaudzēm. Mūsdienu lauksaimniecības metodes sniedz iespēju realizēt tādu praksi, kas augsni izvirza pirmajā vietā, turklāt dod iespēju atteikties no intensīvas augsnes apstrādes. Tāpat lauksaimnieku vidū viena no biežāk izmantotajām metodēm ir integrētā augu aizsardzība, kas pēc definīcijas ietver augu aizsardzības līdzekļu stratēģisku un drošu izmantošanu, lai nekaitētu nedz apkārtējiem iedzīvotājiem, nedz videi.

Mīts: Apzīmējums "bioloģisks" nozīmē, ka produkta audzēšanas procesā nav izmantoti augu aizsardzības līdzekļi

Protams, ir bioloģiski produkti, kuru audzēšanā netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, taču lielākajai daļai bioloģisko saimniecību savas produkcijas izaudzēšanai ir jāizmanto kādi augu aizsardzības līdzekļi, lai pasargātu ražu no kaitīgajiem organismiem. Lielākā atšķirība novērojama nevis pesticīdu izmantošanā, bet gan to izcelsmē. Lai sauktu gala produktus par bioloģiski audzētiem, lauksaimnieki izmanto augu aizsardzības līdzekļus, kas galvenokārt iegūti no dabiskiem avotiem. Taču, neskatoties uz to, ka bioloģiski produkti patērētājiem šķiet labāki un drošāki, arī tie augļi un dārzeņi, kuru audzēšanas procesā tiek izmantoti ķīmiski AAL, ir tikpat garšīgi un veselībai nekaitīgi, tādēļ tos var droši lietot uzturā.

Mīts: Kultūraugi tiek mērcēti augu aizsardzības līdzekļos

Šajā gadījumā jāatceras teiciens – kas par daudz, tas par skādi! Augu aizsardzības līdzekļus ir jālieto, stingri ievērojot lietošanas instrukciju. Nevajadzētu aizmirst, ka katrs augu aizsardzības līdzeklis ir ne tikai būtisks ieguldījums lauksaimniekiem ražas nosargāšanā, bet arī papildu tēriņš budžetā, tādēļ to izmantošana tiek cītīgi pārdomāta, izmantojot AAL tikai patiešām nepieciešamajos gadījumos un atbilstošā daudzumā.

Mīts: Augu aizsardzības līdzekļu lietošana netiek uzraudzīta – zemnieki dara, ko vēlas

Tiesību akti augu aizsardzības jomā Eiropas Savienībā (ES) tiek uzskatīti par stingrākajiem pasaulē. Vispirms ES līmenī tiek izvērtētas augu aizsardzības līdzekļu sastāvā esošās darbīgās vielas, savukārt pēc tam tiek pieņemts lēmums par to apstiprināšanu un iekļaušanu Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā. Pēc šī posma katra dalībvalsts izvērtē konkrēto augu aizsardzības līdzekli un lemj par atļaujas piešķiršanu tā izmantošanai savā teritorijā. Atļaujas piešķiršanas process augu aizsardzības līdzeklim ir ļoti stingrs. Līdz jauna augu aizsardzības līdzekļa nonākšanai pie audzētājiem var paiet pat 10 gadi. Darbīgo vielu apstiprināšanas process ir garš un sarežģīts, tomēr tas nodrošina ikviena jaunā augu aizsardzības līdzekļa drošību gan videi, gan izaudzēto kultūraugu gala patērētājam – tātad ikvienam no mums.

Lai informētu Latvijas lauksaimniekus par augu aizsardzības jomas labajām praksēm, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sagatavojis informatīvu materiālu, kas balstīts uz Eiropas Augu aizsardzības asociācijas (ECPA European Crop Protection Association) resursiem. Plašāk ar sagatavotajiem materiāliem var iepazīties LLKC mājaslapā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam