Foto: Publicitātes foto
Lauksaimniecības nozare visā pasaulē šobrīd saskaras ar daudzām problēmām – lai apmierinātu aizvien augošās un atšķirīgās pasaules iedzīvotāju vajadzības, ir jāražo vairāk izejvielu, jāveicina ekonomiskā un sociālā labklājība lauku apvidos, kā arī jāsaglabā tādi dabas resursi kā augsne, ūdens un bioloģiskā daudzveidība. Turklāt papildus augošajam pieprasījuma slogam lauksaimniekiem katru sezonu nākas saskarties ar ievērojamiem ražas zudumiem kaitēkļu, nezāļu un dažādu slimību dēļ. Lai garantētu lauksaimniecības nozīmīgo lomu sociālekonomiskās un vides ilgtspējības nodrošināšanā, nepieciešamas efektīvas ražošanas tehnoloģijas un gudri, pamatoti risinājumi augu aizsardzībā.

Zināšanās balstīta augu aizsardzība

Integrētā augu aizsardzība ir agrotehnoloģiju, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un labas prakses apkopojums, ko lauksaimnieki izmanto, lai aizsargātu kultūraugus. Bieži, runājot par augu aizsardzības līdzekļiem, tiek lietots termins "pesticīdi", tomēr tas nav korekti, jo bez augu aizsardzības līdzekļiem šis termins aptver arī biocīdus – produktus, kas kontrolē cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus un organismus, kas bojā dabīgus vai rūpnieciski ražotus materiālus. Tādēļ ir svarīgi precizēt – ja runājam par augiem kaitīgo organismu ierobežošanu lauksaimniecībā, tostarp dārzkopībā, daiļdārzniecībā u.c., kā arī kaitīgo organismu ierobežošanu mežkopībā, pareizi ir lietot terminu – augu aizsardzības līdzekļi (AAL).

Augu aizsardzības līdzekļi var būt ķīmiski, kā arī mikroorganismus vai dzīvos organismus saturoši līdzekļi, kuru uzdevums ir kontrolēt patogēno sēņu, kaitēkļu un nezāļu izplatību un attīstību kultūraugu sējumos un stādījumos. Tā, piemēram, fungicīdi ir ķīmiskas vielas vai mikroorganismus saturoši augu aizsardzības līdzekļi sēņu ierosināto augu slimību ierobežošanai. Savukārt insekticīdi un akaricīdi ir ķīmiskās vielas vai dzīvie organismi kaitēkļu un ērču populāciju ierobežošanai.

Ņemot vērā to, ka AAL lietošana var radīt risku blakussugām, šobrīd tie ir vieni no visvairāk regulētajiem produktiem Eiropas tirgū, tostarp Latvijā. Pirms AAL tiek reģistrēts lietošanai mūsu valstī, eksperti, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, to rūpīgi izvērtē un nosaka lietošanas nosacījumus, kurus stingri jāievēro. Mūsu lauksaimnieki ar AAL lietošanas nosacījumiem var iepazīties Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā izveidotajā Latvijā reģistrēto AAL datubāzē, kas publiski pieejama ikvienam interesentam.

Inovācijas lauksaimnieku atbalstam


Tāpat kā mūsdienu lauksaimniecība, arī nezāļu, kaitēkļu un slimību ierobežošanai paredzēto līdzekļu izveide turpina attīstīties. Dažādas augkopībai pielāgotas programmas, datu pieejamība un analīze, kā arī precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas var palīdzēt kultūraugu aizsardzībai mūsdienu lauksaimniecībā. Taču, lai to visu varētu izmantot, ir nepieciešamas zināšanas, tādēļ daļa no pastāvīgajām aktivitātēm augu aizsardzības nozarē ir regulāras apmācības. Tās ir obligātas tiem, kuri savā profesionālajā darbībā izmanto AAL, kā arī tiem, kuri sniedz konsultācijas par šo līdzekļu lietošanu. Apmācības aptver dažādas tēmas, piemēram, kaitīgo organismu bioloģija, attīstības cikli, izplatības novērojumi un prognozes. Tāpat tiek runāts par derīgo kukaiņu identificēšanu, vides riskiem nepareizas AAL lietošanas gadījumā, tukšā iepakojuma un neizlietoto AAL pareizu utilizāciju u.c. tēmām. Nodrošinot zemniekiem nepieciešamos rīkus un zināšanas integrētās augu aizsardzības nozarē, varam mazināt kaitēkļu, nezāļu un slimību radītos zaudējumus, ilgtspējīgi palielinot ražību.

Lai informētu Latvijas lauksaimniekus par augu aizsardzības jomas labajām praksēm, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sagatavojis informatīvu materiālu, kas balstīts uz Eiropas Augu aizsardzības asociācijas (ECPA European Crop Protection Association) resursiem. Plašāk ar sagatavotajiem materiāliem var iepazīties LLKC mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!