Izvēles krustcelēs: īrēt vai pirkt?
Foto: Freepik.com

Dzīvē ir posmi, kad mājokļa īrēšana un regulāra pārvākšanās no vienas vietas uz citu itin nemaz nešķiet apgrūtinoša. Piemēram, studiju laikā, kad bērni vēl nav pieteikušies, ir mantu minimālisms, un arī ar enerģijas un laika rezervēm, ko šim procesam veltīt, nav ne mazāko problēmu. Taču – mainoties ģimenes stāvoklim, ikdienišķām vajadzībām un parādoties ilgtermiņa plāniem, agrāk vai vēlāk prātā sāk virmot jautājums – vai izdevīgāka tomēr nebūtu sava mājokļa iegāde?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saistības – abos gadījumos

Īrējot dzīvojamo platību, mēs gūstam apziņu, ka neesam "piesieti" vienai atrašanās vietai. Taču – vai tādā veidā izdodas izvairīties no atbildības? Diez vai. Piemēram, arī saimnieks, kurš izīrē dzīvokli, visticamāk, gaida no tevis kā no īrnieka zināmu rīcības modeli. Īres līgums tomēr paredz konkrētu vienošanos jūsu starpā – gan saistībā ar maksājumiem par īri un komunālajiem pakalpojumiem, gan dzīvojamās telpas uzturēšanu kārtībā u. tml. Gandrīz katrs solis, kas saistīts ar interjeru vai remontdarbiem, parasti ir jāsaskaņo. Jārēķinās arī, ka saimniekam par daudziem jautājumiem var būt krasi atšķirīgs viedoklis. Tāpat ir svarīgi saprast – vai tev un tavai ģimenei der, ka īpašnieks jebkurā brīdī var pārdomāt (nepagarināt vai lauzt īres līgumu) un lūgt tev meklēt citu dzīvesvietu?

Iegādājoties savu nekustamo īpašumu, daudzas no iepriekš minētajām problēmām atkrīt, tiek iegūta stabilitāte, drošība un brīvība pieņemt patstāvīgus lēmumus. Kārdinoši, vai ne? Taču arī šāds nopietns lēmums – pirkt māju vai dzīvokli – nāk kopā ar zināmu atbildību un saistībām. Ilgtermiņā jārēķinās gan ar ikmēneša maksājumu par mājokli (lai pamazām to iegūtu savā īpašumā), komunālajiem maksājumiem, nekustamā īpašuma nodokli, labiekārtošanas, apzaļumošanas darbiem, remontdarbiem un citiem ieguldījumiem. Salīdzinot, – īrētā mājoklī remontdarbu izmaksas, nekustamā īpašuma nodoklis un dzīvojamās platības apsaimniekošana parasti ir īpašnieka pārziņā.

Izvēles krustcelēs: īrēt vai pirkt?
Foto: Freepik.com

Balansēšana starp vēlmēm un iespējām

Doma par to, ka katru mēnesi nauda aizietu nevis par kāda cita, bet gan savu mājokli, neapšaubāmi, ir vilinoša. Tas tomēr būtu ilgtermiņa ieguldījums nākotnē. Taču, lai lēmums par nekustamā īpašuma iegādi būtu patiešām izsvērts un pēc tam neradītu liekus sarežģījumus, soli pa solim pievērsīsimies vairākiem būtiskiem aspektiem, kas ļaus novilkt skaidrākas robežas starp vēlamo, atbilstošo un iespējamo.

  • Rocība. Vai tev ir stabili un regulāri ikmēneša ienākumi, algots darbs, lai spētu ilgtermiņā pildīt finansiālās saistības?
  • Dzīvesveids. Ja esi aktīvs ceļotājs, kam regulāri patīk savā dzīvē ko mainīt, tajā skaitā dzīvesvietu, padomā – vai šādas ilgtermiņa finansiālās saistības, kas attiecināmas uz konkrētu atrašanās vietu, neradīs tikai lieku slogu? Pat tad, jo nolemsi īpašumu kādam izīrēt, rūpes par mājokli tāpat būs uz taviem (kā īpašnieka) pleciem.

Vienlaikus saprotamas arī mūsdienu mainīgā laikmeta tendences, kur pārmaiņas ir visnotaļ dabiska dzīves sastāvdaļa. Tāpēc jāpiemin – lai gan finansiālās saistības, iegādājoties savu īpašumu, var būt noslēgtas uz vairākiem gadu desmitiem, šis fakts neatņem iespēju būt lemtspējīgam par tālāko īpašuma likteni. Ne viens vien pircējs pēc kāda laika pārdod dzīvokli vai savu jauniegādāto māju (arī par lielāku summu, atlikumu paturot sev), tādējādi atbrīvojoties no saistībām.

  • Vīzija. Vai tev ir skaidra vīzija par iecerēto mājokli? Kur tas atradīsies, kā izskatīsies un uz cik ilgu laiku tur plāno apmesties? Vai ir priekšstats, kādi ir aktuālākie dzīvokļu, māju projekti un izmaksas? Kamēr atbildes uz šiem jautājumiem ir miglā tītas, labāk pieturēties pie teiciena – septiņas reizes nomēri, pirms griez.

Savukārt, līdzko vīzija ir izkristalizējusies un vēlamais īpašums noskatīts, ieteicams veikt apkārtējās vides un infrastruktūras izpēti, apjautāties vietējā pašvaldībā par tuvākajā nākotnē plānotajām izmaiņām, piemēram, būvniecības sfērā utt.

  • Priekšnoteikumi labam pirkumam. Izvēloties piemērotu īpašumu, jāņem vērā arī: vai ir ērta, droša un vajadzībām atbilstoša atrašanās vieta, apkārtne un infrastruktūra; vai ir savs piebraucamais ceļš; vai ir skaidrs teritorijas plānojums un lietošanas mērķi; vai pirkuma cena atbilst budžeta iespējām; vai īpašuma vērtējums ir atbilstošs tirgus cenai; vai ēkas un īpašuma tehniskais stāvoklis ir pieņemams (uz apskati ieteicams doties kopā ar būvinženieri); vai ir pieejamas nepieciešamās komunikācijas; vai īpašums nevienam nav izīrēts; vai ir pieņemami apsaimniekošanas līguma nosacījumi; vai zeme zem mājokļa nonāk tavā īpašumā; vai īpašumam nav kādi apgrūtinājumi.
  • Situācija nekustamo īpašumu tirgū. Lai nonāktu līdz pārliecībai, kas tavā gadījumā būtu izdevīgāk – izvēlēto mājokli pirkt vai īrēt, ir jāvēro situācija tirgū. Turklāt jāņem vērā, ka tirgus situācija mēdz būt mainīga, tāpat kā ekonomiskā situācija valstī un procentu likmes. Pirms izlem pirkt māju vai dzīvokli, veic aprēķinus un mēģini saprast – vai tu spētu pielāgoties pārmaiņām, piemēram, palielinoties ikmēneša maksājumam par īpašumu? Aprēķinus var palīdzēt veikt speciāli tam sagatavoti kalkulatori, piemēram, "Luminor" bankas mājaslapā www.luminor.lv u. c.


Izvēles krustcelēs: īrēt vai pirkt?
Foto: Freepik.com

Kritēriji, lai viss notiktu

Ja esi nonācis līdz lēmumam, ka mājokļa iegāde pavisam noteikti ietilpst tavos tuvāko gadu plānos: lai finanšu iestāde būtu gatava uzņemties ar tevi ilgtermiņa saistības, ir vairāki faktori, kam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Tie ir:

  • Stabili ienākumi un algots darbs.
  • Tavs vecums.
  • Izvēlētā mājokļa kvalitāte un nekustamā īpašuma vērtējums.
  • Citu aizņēmumu (nebanku) neesamība. Bankai ir tiesības palūgt uzrādīt konta izrakstu par iepriekšējiem sešiem mēnešiem. Ja aizdomīgas maksājumu tendences nebūs manāmas, un izraksts apliecinās, ka esi apzinīgs finanšu saistību pildītājs, uztraukumam nav pamata – neviens tavos ikdienišķajos pirkumos niansēti neiedziļināsies.
  • Nepieciešamība pēc pirmās iemaksas. Lai gan vidēji tie ir 10-15% no īpašuma cenas, tie var būt arī 5% līdz pat 50%. Ja šāda iekrājuma nav, pastāv iespēja bankai piedāvāt papildu ķīlu (piemēram, vecāku nekustamo īpašumu). Tomēr apzinīgas krāšanas opcija pastāv vienmēr! Atliekot katru mēnesi attiecīgu summu (līdzīgu ikmēneša maksājumam), pāris gadu laikā nāks arī skaidra atklāsme, cik īstenībā esi gatavs šādam atbildīgam solim ar nosaukumu – nekustamā īpašuma iegāde.
  • Līdzekļi dokumentu kārtošanai. Vismaz 2% no pirkuma summas nāksies atdot par dokumentu kārtošanu (tāda ir valsts nodeva). Tāpat jārēķinās ar vajadzību pēc bankas un notāra pakalpojumiem. Cik gatavs esi šādām papildu izmaksām?

Izvēles krustcelēs: īrēt vai pirkt?
Foto: Freepik.com

Uz priekšu!

Ja vēlme pēc sava nekustamā īpašuma pēc šī raksta izlasīšanas tikai aug augumā, droši piesakies uz konsultāciju pie atbilstoša speciālista. "Luminor" bankas eksperti piedāvā mājokļa konsultācijas bez maksas, arī attālināti. Turklāt jaunajām un daudzbērnu ģimenēm, kā arī jaunajiem speciālistiem pieejamas īpašas atbalsta programmas ar būtiski samazinātu pirmo iemaksu. Seko līdzi informācijai, jo programmu piedāvājums periodiski mainās. Lai izdodas piepildīt savus sapņus!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form