Foto: 'Māja&Dārzs' mēbeļu atjaunošanas konkursa uzvarētāji

Portāls "Māja&Dārzs" augusta izskaņā sadarbībā ar veikalu-noliktavu "Labas preces", kas piedāvā mazlietotas, lietotas, antīkas un jaunas mēbeles, izsludināja konkursu, kurā varēja laimēt 150, 100 un 50 eiro dāvanu kartes. Kas bija jādara? No 26. augusta līdz 5. septembrim (ieskaitot) bija jāiesūta mēbeļu pārvērtību stāsti, kā arī fotogrāfijas, kurās var redzēt iespaidīgās pārvērtības.

Portāla "Delfi" komanda 6. septembrī izvēlējās trīs uzvarētājus, kuri saņems dāvanu kartes no veikala-noliktavas "Labas preces":

Apsveicam uzvarētājus! Ar viņiem par balvu saņemšanu sazināsimies privāti.

Šajā rakstā vari aplūkot konkursa dalībnieku mēbeļu atjaunošanas stāstus un fotogrāfijas, savukārt raksta turpinājumā vari lasīt laureātu stāstus!

"Vēlos padalīties ar šīs vasaras interesantām un skaistām pārvērtībām, kuras dāvāja mana māsa Nataļja Demidenko. Viņa ar savu neatlaidību, māksliniecisko garu un labo gribu uzdāvināja man un mūsu vecākiem lieliskas dāvanas, atjaunojot mūsu vecās mēbeles.

Māsa pa šo vasaru atjaunoja manu kumodi, savukārt mūsu vecākiem galdu, kas bija bēdīgā stāvoklī, bet māsa tam deva otro elpu. Es pie šī galda vēl mācījos pamatskolā, tagad man jau ir 34 gadi. Māsa atjaunoja grāmatplauktu. Un pats galvenais, ka tagad mūsu jaukie putni dzīvos jaunā putnu būrītī, kas cēli stāvēs uz skaistas pamatnes. Putnu būrītis bija tik krāšņs un ērts, ka to novērtēja arī kaķene Šarlote.

Es vēlos pateikties savai māsai par cītīgu darbu un laiku, par centību un izdomu. Nataļja šim darbam nebija nekur speciāli mācījusies, to izdarīja, iedvesmojoties no citiem darbiem internetā, tagad arī es vēlos, lai kāds iedvesmotos no manas māsas darbiem. Nataļja ir pārāk kaunīga, lai sūtītu pati, tāpēc es to daru viņas vietā," raksta Edgars Jans Lorencs.

"Kad 1986. gadā ģimene ievācās tikko uzceltā Līvānu mājā, sākās mēbeļu meklēšana piecu istabu iekārtošanai. Veikalos bija pieejamas tikai standarta sekcijas, galvenokārt pulētas un masīvas, ar antresoliem. Gribējās kaut ko ar matētām virsmām, bez antresoliem, jo griestu augstums nav liels un tos nevarēja iestūķēt.

Nejauši ieraudzījām Krāslavā ražotu sekciju – grāmatu skapi. Tas ļoti atšķīrās no redzētajiem. Pirmkārt, tas bija ļoti mobili kombinējams – dalāma gan horizontāli, gan vertikāli, ar daudzām atvilktnēm sīkumiem, ar daudziem glītiem metāla rokturīšiem (vēlāk, ieraugot tos atsevišķi saimniecības preču veikalā, sapratām, ka tie veidoja trešdaļu daļu no sekcijas vērtības). Un, protams, par ļoti pieņemamu cenu – 420 padomju rubļi.

Tā mēs priecājāmies par pirkumu, un sekcija godam kalpoja. Sākumā pilnā apjomā viesistabā. Pie kam tai pa vidu labi iekļāvās mūsu mājas lepnums – lielais, senais grīdas pulkstenis. Tad daļa no tās sadalīta aizceļoja bērnu istabās, ēdamistabā. Sekcija pamazām samazinājās apjomā. Bet tas, kas pamatā palika, joprojām pēc vairāk nekā 30 gadiem labi kalpo.

Tomēr, laikam ejot, bija vairākas reizes, kad likās, ka jānomaina. Nekas nebija salūzis vai kļuvis nestabils. Vienkārši tumšās virsmas saulē izbaloja. Un katru reizi palika žēl. Vai tad jaunā kalpos labāk? Līdz pienāca brīdis un apņemšanās – jāmēģina pārkrāsot. Ja neizdosies, tad gan šķirsimies. Bet izdevās!

Atjaunojām tikai fasādes daļas. Un, proti, izņēmām stiklus un durvis un viegli noslīpējām, lai noņemtu lakas kārtu, bet aizrauties nevarēja, jo finierējums diezgan plāns. Viens bija skaidrs, ka gribas, lai koka tekstūra būtu redzama. Sākām krāsot ar pulverizatoru vienmērīgi, izsmidzinot alkīda krāsu bēšīgā tonī, un tūlīt ar lupatu to noslaukot. Stiklus aplīmējām ar matētu plēvi. Sekcija kļuva gaišāka, vieglāka. Esam gandarīti par rezultātu," raksta Puidu ģimene.

"Ar radošiem risinājumiem esmu uz "tu". Šeit mans stāsts, kā ar pavisam nelielu akcentu pārvērtu čemodānu jeb futrāli par žurnālgaldiņu.

Futrālis, kas vienu dzīvi jau izdzīvojis kā mūzikas instrumenta ietvars, atceļoja no Nīderlandes un kādā Ziemassvētku laimes akā tika dāvāts man, par ko biju stāvā sajūsmā. Ja citi gāja mājās ar kādu našķi vai zeķu pāri, tad es ar čemodānu.

Kādu brīdi turēju to uz palodzes un uzglabāju tajā dažādus radošos materiālus, līdz radās ideja piešķirt tam kājas un iedot tam jaunu, diezgan centrālu lomu mūsu mājoklī – žurnālgalds jeb drīzāk kafijas galdiņš.

Jaunpiešķirtās kājas – veikalā "Depo" nopērkami industriālie riteņi, pieskrūvēti pie futrāļa pamatnes. Tik neizsakāmi ērti galdiņš ir pārvietojams un piebīdāms, kur vien nepieciešams.

Turklāt futrālis turpina pildīt uzglabāšanas funkciju, jo iekšpusē tas ir gana ietilpīgs.

Ar to viss industriālo riteņkāju stāsts nebeidzās. Kad "Labas preces" veikalā pamanīju vienkāršo, taču aicinošo dīvānu, iemīlējos uzreiz tajā. Ilgi nedomājot, ķēru to ciet, un ātri vien kļuva skaidrs, ka arī tam būs pārvērtības. Sākotnēji gribēju pašas spēkiem mainīt visu apšuvumu, taču ar katru dienu arvien vairāk mums tas iepatikās un nolēmām vēl nedaudz "pavalkāt" to pašu. Kad nomainīšu, varēšu stāstīt par jaunām pārmaiņām. Lai nu kā – nemainīgs bija plāns arī šim draudziņam piešķirt mobilākas kājas, kā var redzēt attēlos. Mūsu filmu vakari tagad ar īpašu komfortu, īpaši vakaros, kad esam tikuši pie projektora – tad ripinām dīvānu pie visbaltākās sienas, lai baudītu kino, jo arī šim ir pieskrūvēti industriālie riteņi, aizmugurē gan tādi ar fiksēšanas iespēju, lai neaizripo ikreiz, kad kāds iesēžas," raksta Līva Kaunese.

Tiem, kuriem nepaveicās – nebēdājiet! "Māja&Dārzs" rīkos jaunus konkursus, kuros arī varēs laimēt vērtīgas balvas! Viens no tiem pašlaik notiek arī mūsu "Facebook" lapā, kur var laimēt skaistus stādus savam dārzam. Tāpat aicinām sūtīt savus pieredzes stāstus par mēbeļu atjaunošanu, dārza pārvērtībām, siltumnīcas augiem utt., lai arī citi var iedvesmoties! Stāstu un fotogrāfijas var sūtīt e-pastā: maja@delfi.lv .