Īsteni kvalitatīvi karsto emalju var uzklāt tikai rūpnieciski, jo tās sacietēšana notiek paaugstinātā temperatūrā. Teicamu pārklājumu var iegūt ar auksto emalju, kuru kādreiz varēja nopirkt veikalos. Visi pārējie krāsošanas varianti ir mazāk kvalitatīvi, rezultāts atkarīgs no veiksmes, turpmākais kalpošanas laiks - visbiežāk līdz mehāniskam triecienam, kas ieplēš laku.
Krāsošana
Mājas apstākļos pašu spēkiem vannu var mēģināt atjaunot, pārklājot tās iekšpusi ar būvmateriālu veikalos nopērkamu krāsu. Tai jābūt iespējami kvalitatīvai, jo virsma ir pakļauta īpašai slodzei. Uz klājumu iedarbojas gan siltais un aukstais ūdens, gan mazgāšanas līdzekļi, gan cilvēka svars un nejaušs mehānisks trieciens. Pavirši uzlikta krāsa drīz sāk lobīties. Agrāk vannu krāsošanai plaši izmantoja auksto emalju - "Alcro" divkomponentu poliuretāna krāsu Servalac, kura pašlaik veikalos ir retāk sastopama, jo Es direktīva par gaistošajiem organiskajiem savienojumiem to izslēgusi no aprites. Auksto emaljēšanu joprojām turpina tikai profesionāļi, amatieriem domātie iepakojumi vairs nav nopērkami. Uzņēmīgi avantūristi iemanījušies krāsošanai izmantot citus sastāvus, piemēram, "Tikurillas" speciālo alkīda laku Unica vai kādus citus stingrākus sastāvus no "Vivacolor" vai "Sadolin" krāsu grupas. Daži speciālisti iesaka Temdur krāsu, citi - Feesto Ae, kuras 400 ml iepakojums izmaksā ap trīs latiem. Vannas improvizētais krāsojums sanāk mīkstāks, tam ir mazāka mehāniskā izturība nekā rūpnīcas emaljai. Tiesa, mazgājoties to nevar manīt, jo krāsas cietība ir pietiekama, lai tajā ar pirkstu nevarētu iespiest robu. Vienīgi krītošs dušas uzgalis vai šampūna pudele var klājumu ieplēst, tad zem krāsas nonāk ūdens un sāk to maitāt. Visas šīs krāsas ar laiku sāk arī dzeltēt, tāpēc uzreiz ieteicams tās nedaudz ietonēt. Eksperti gan uzskata, ka tonēšana samazina krāsas izturību, bet pigmenta jau nevajag daudz, lai tiktu pie toņa, kas tad var dzeltēt uz nebēdu...
Tehnoloģija
Kad sagādāta krāsa, grunts, šķīdinātājs, smilšpapīrs un otas ar stigriem sariem, vannu vispirms izmazgā, atbrīvo no rūsas un citiem plankumiem, un tad ar smalku smilšpapīru noberž emalju, kamēr tā kļūst matēta. Emalja ir cieta, darbs veicas lēnām, tomēr tas ir nepieciešams, jo daudzi sīkie skrāpējumi palīdz krāsas kārtām labāk pieķerties virsmai. Matējums vēl jāattauko, rūpīgi jānoskalo un jānoslauka, jo krāsot var tikai sausu un tīru vannu. Attaukošanai amatieri izmanto visdažādākos līdzekļus, sākot no Beliznas un acetona līdz sālskābei (gumijas cimdi ir obligāti!) un citiem. Tālākais process ir garš. Pirmajā dienā matēto virsmu nogruntē un atstāj uz 24 stundām nožūt, tad noslīpē un nogruntē otrreiz. Trešajā dienā noslīpē, nokrāso un to pašu atkārto vēl pēc 24 stundām. Pēc četru dienu cikla vannu atstāj divas diennaktis nožūt un tad pulē ar automašīnu vasku.
Jauna vecā
Lai arī vannas tilpums šajā variantā samazinās par apmēram pieciem litriem, metodi izmanto diezgan plaši. Ideja ir vienkārša - vecajā čuguna vannā ielīmē jaunu akrila vannu, uz 12 stundām ielaiž ūdeni virsmas noslogošanai, un gatavs! Tā uzreiz nošauti vairāki zaķi - iegūta jauna virsma un uzlabota vannas siltumizolācija, jo šādā kombinācijā ūdens atdziestot tikai par grādu pusstundā. Pakalpojumu piedāvā, piemēram, uzņēmums "Vanna vannā", kas izmanto austriešu firmas "Senoplast" akrila plāksnes un poliuretāna putas. Iespējams iegādāties arī speciālas maliņas un priekšējos paneļus. Cenas kopā ar montāžu - 90 lati un vairāk.
Konsultēja "Sadolin" Krāsu grupas eksperte Baiba Grase.
Padomi
Nelielu robiņu vannā var likvidēt, izmantojot sastāvu, kuru pagatavo no Bf2 vai Supercementa līmes, kam pievieno balto pigmentu, piemēram, cinka baltumu. Modernāks materiāls ir Bizon emaljas atjaunotājs. Labi uzlikts ielāps ir neizturīgāks par emalju, nedaudz atšķiras krāsā, tomēr vairākus gadus var nokalpot.
Sludinājumos atrodamie meistari ir gatavi vannu nokrāsot par Ls 30 un vairāk, turklāt izdarīt to pat divu dienu laikā. Skaidrs, bez reālām garantijām...
Veikalos par 70 latiem var iegādāties jaunu čuguna vannu. Vai ir vērts noņemties ar vecās atjaunošanu? Protams, ja tai ir īpaša, unikāla forma vai sevišķa vēsturiska vērtība, bet tad drošāk vannu aizvest pie ražotājiem un uzklāt tur īsto emalju!