Dzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus ir atrunātas Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantā.
Dzīvokļa īpašniekam būvdarbu laikā savā mājoklī ir jāievēro normatīvo aktu prasības. Viņš bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem var veikt būvdarbus, tiesa, tik tālu, cik tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus. Tāpat, ievērojot normatīvo aktu prasības, dzīvokļa īpašnieks var atjaunot atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, tiesa, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi.
Ja dzīvokļa īpašnieks konstatē, ka plānotie būvdarbi atsevišķajā īpašumā skars kopīpašumā esošo daļu, tad viņam likumā noteiktajā kārtībā jāsaņem dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišana vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, – atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Taču, ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar citu atsevišķo īpašumu (piemēram, blakus dzīvojošā kaimiņa), dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu.
Tāpat Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu viņam vai viņa ģimenes loceklim mājokļa un vides pieejamību, ir tiesības:
- uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā;
- izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja;
- veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību.
Šos trīs iepriekš minētos punktus par vides pieejamību dzīvokļa īpašnieks var īstenot, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku).
