Lai veiksmīgi izdotos ieklāt bruģi, jāņem vērā tādi svarīgi kritēriji kā izmaksas, izskats, kā arī instalācijas specifika. Tā ierīkošanai būs nepieciešamas:
- šķembas;
- smiltis;
- ģeotekstila membrānas;
- apmales;
- mūrnieku aukla;
- cimdi;
- mērlente 30 m;
- lāpsta;
- dimanta disks griešanai;
- slota ar cietiem sariem šuvju aizpildīšanai;
- trokšņu slāpējošas austiņas;
- aizsargbrilles.
Šķembas un smiltis
Lai bruģis laika gaitā nesēstos un kalpotu ilgi, nepieciešams labi sagatavot tā pamatni, norāda Praulītis. Vislabāk pamatnei derēs šķembas un smiltis, tomēr svarīgi atcerēties, ka katras kārtas biezums atkarīgs no laikapstākļu un ekspluatācijas ietekmes uz bruģēto virsmu. Šos materiālus iespējams iegādāties pat kubikmetra lielizmēra maisos.
Bruģis
Ņemot vērā, ka brauktuves daļai ir liela intensitāte, bruģa segumu nepieciešams klāt perpendikulāri paredzētajam braukšanas virzienam, tādējādi aizkavējot iesēdumu un rišu veidošanos. Speciālists norāda, ka, lai gan tas nav obligāti, tomēr ieteicams klāt arī ģeotekstilu, šādi izvairoties no zāles augšanas bruģa spraugās un starp slāņiem.
Gājēju un vieglo automašīnu piebraucamajiem ceļiem pietiek vien ar 6 cm biezu bruģakmeni, savukārt ceļiem ar lielu intensitāti un smagā transporta kustībai nepieciešams līdz 8 un pat 12 cm biezs bruģakmens.
Rūpīgākam saimniekam ir iespēja izvēlēties arī ūdens caurlaidīgu bruģi, starp kura spraugām notek lietus ūdens, tādējādi ļaujot samazināt nokrišņu ietekmi uz apkārtējo vidi. Savukārt eko bruģis būs ideāli piemērots ieklāšanai parkos izvietotajās autostāvvietās, dažādu vēsturisku ēku un iestāžu piebraucamajos ceļos. Izmantojot eko bruģi, segums ir piemērots transporta kustībai, tomēr saglabā zāliena efektu, tādējādi padarot to vizuāli pievilcīgāku.
Ceļa, ietves apmales
Svarīga bruģa likšanas sastāvdaļa ir arī apmalu izveidošana, lai bruģis neizjuktu vai neizstieptos. Vislielākā slodze tiek pārnesta uz seguma apmalēm vai ierāmēšanas akmeņiem. Tās novērsīs arī noplūdi materiāla pamata slānī, bruģakmens pārvietošanos šķērsvirzienā un tā nosēdi. Bieži tiek novērots, ka uz bruģētās virsmas, kurai nav uzstādītas akmens apmales, katru sezonu, kolīdz izkūst sniegs, parādās spraugas starp bruģakmens šuvēm.
Vispareizāk būtu apmales uzstādīt pirms ārējās ielas bruģa klāšanas, kad pamats bruģakmens klāšanai ir pilnībā gatavs. Ietves un ceļa apmales tiek uzstādītas uz pamatnes, kuras biezums no apmales apakšas un sāniem ir 10 cm.
Bruģa ieklāšana
Sākot ieklāt bruģa segumu, vispirms nepieciešams noteikt bruģa līmeni jeb tā saucamās augstuma pazīmes. Pēc tam nepieciešams norakt zemi aptuveni no 40 cm līdz aptuveni 1 m dziļumam.
Noraktajā augsnes daļā ber iekšā pieberamās smiltis, lai tiktu noklāta aptuveni 25 cm daļa. Nepieciešams rūpīgi noblietēt smilšu kārtu, lai bruģis nenosēstos brīvajās vietās.
Pēc smilšu kārtas iebēršanas zemē ber šķembu kārtu. Iespējams izmantot gan dolomīta, gan akmens šķembas. Šķembu slāni ber aptuveni 15-20 cm biezumā un to noblietē. Šķembu slānis atkarīgs no paredzētās bruģa noslodzes. Ja tas paredzēts arī mašīnām, ne tikai gājējiem, tad šķembu slānim jābūt biezākam.
Trešā kārta ir paredzēta smilšu kārtas ieklāšanai. To nepieciešams ieklāt pēc iespējas plānākā kārtā. Iepriekš jāapsver doma ieklāt ģeotekstilu pirms smilšu kārtas ieklāšanas, lai izvairītos no zāles augšanas bruģa starpās.
Pēc visu kārtu ieklāšanas un noblietēšanas, sāk likt izvēlēto bruģi. To ieteicams vienmēr sākt likt no taisnākās malas. Vietās, kur bruģis vairs neietilpst, to nepieciešams piegriezt vajadzīgajā formā, izmantojot dimanta disku griešanai.
Kad bruģa ieklāšanas darbi ir pabeigti, ar ūdeni bruģa starpās nepieciešams ieskalot smiltis, lai bruģakmeņi savā starpā ciešāk sastiprinātos un bruģis būtu kvalitatīvāks un ar ilgu mūžu.
