Ja jēdziens ''permakultūra'' šķiet pavisam svešs, tad, iespējams, Artūra skaidrojums ļaus labāk saprast kustības būtību. ''To var raksturot kā mūsdienu izpratni par ilgtspējīgu saimniekošanu – gan dārzā, gan mājā, gan dzīvesveidā. Tās ir piemirstās senču gudrības un vērtības apvienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām un zinātni. Man patīk, kā permakultūru raksturoja viens mūsu "Praktiskās permakultūras" pasākuma apmeklētājs – trešās tūkstošgades domāšanas un saimniekošanas metodes. Ceļš uz neatkarību un veselību."
Permakultūras izpausmes
Ja ir puslīdz skaidrs, ko nozīmē šis svešais vārds, tad ar izpausmēm un praktiskiem darbiem varētu būt neziņa. Artūrs stāsta, ka permakultūriski domājošs cilvēks noteikti augsti vērtēs jau pierastās "zaļi domājošo cilvēku nodarbes" – atkritumu šķirošanu un samazināšanu, tiešo pirkšanu, godīgo tirdzniecību, vietējos produktus un pakalpojumus utt. Viss lielā mērā ir atkarīgs no katra cilvēka izpratnes līmeņa un aizrautības pakāpes pilnveidot savu dzīvi, taču nereti cilvēki, kuri iepazinušies ar permakultūras principiem, izvēlas veikt diezgan kardinālas pārmaiņas savā dzīvesveidā un attiecīgi arī mājoklī, lai tas vislabāk atbilstu jaunajam dzīves skatījumam.
Tā kā ar šo jēdzienu iepazinos, uzzinot, ka tiek rīkoti pasākumi par permakultūras mājām, vaicāju, kā tad var uzbūvēt māju, dzīvojot pēc šīs filozofijas. ''Būvējot mājokli, projektu var stipri uzlabot, ja ievēro visus permakultūras principus. Un šie principi nav nekas ārpasaulīgs – drīzāk tīrā loģika. Piemēram, neražot zudumus un atkritumus, izmantot atjaunojamos resursus, uzkrāt enerģiju, pielietot pašregulāciju utt. It kā vienkārši un saprotami, bet problēmas sākas tad, kad nonākam līdz reālajai projektēšanai un būvniecībai. Būvniecības nozare ir stingri reglamentēta, bet pats būvniecības process ir vidusmēra iedzīvotājam ļoti dārgs, tāpēc pat zaļi un progresīvi domājošiem būvniekiem visbiežāk nākas samierināties ar klasiskiem risinājumiem, kas diemžēl neveicina ilgtspējīgu attīstību.''
Artūrs iepazīstina arī ar interesantiem faktiem. ''Situācija ir diezgan paradoksāla – Latvijā tikai 28 procenti iedzīvotāju dzīvo privātmājās, mūsu mājokļu vidējā platība ir 60 procenti no Eiropas vidējiem rādītājiem, bet iespējas jaunām ģimenēm tikt pie mājokļa ir niecīgas. Mūsuprāt, tam ir kopīgi jāmeklē risinājumi, un permakultūras metodes/domāšana tam labi noder. Dažas no tehnikām, ko varam rekomendēt, ir salmu ķīpu māju būvniecība, kā arī raķeškrāsns sistēmas izmantošana savā mājoklī. Kā visām tehnikām, arī šīm ir savi plusi un mīnusi, bet Latvijas apstākļiem tās ir labi piemērotas.''
Lai ieviestos vēl lielāka skaidrība par šo pieeju, Artūrs uzskaita:
- permakultūra ir par pašpietiekamību – māja, ko var uzbūvēt pats saviem spēkiem (DIY princips);
- permakultūra ir par ekonomiju – māja, ko cilvēks var atļauties, nekļūstot par banku vergu uz atlikušo mūžu;
- permakultūra ir par visu vietējo – māja no vietējiem būvmateriāliem;
- permakultūra ir par atjaunojamiem resursiem – ekoloģiski materiāli;
- permakultūra ir par zināšanām – gudra māja, kas atbilst mūsdienu zināšanām un tehnoloģijām;
- permakultūra ir par labklājību un veselību – lai māja celtu tās iedzīvotāju labklājību un veselību;
- permakultūra ir par individuāliem un unikāliem nevis tipveida risinājumiem.
Mājas būvniecības principi
Senāk māju būvniecību veica ļoti prasmīgi un zinoši meistari, kuriem nebija jānovērš uzmanība, lai cīnītos ar birokrātiju. Tika izmantoti vietējie, atjaunojamie resursi un galarezultāts iemiesoja pašpietiekamību un individualitāti. Lai nu kā, arī mūsdienās kaut ko no tā jācenšas izmantot, stāsta permakultūras atzinējs. Individuāli projektētas un būvētas mājas vienmēr būs dārgākas par tipveida risinājumiem. Ja jau pasūtītājs izstrādā individuālu projektu, tad vēlams to veidot ar skatu nākotnē, ņemot vērā gan ģimenes dzīvesveidu un vajadzības, gan arī to, ka māju mantos nākamās paaudzes. Permakultūras principi šajā gadījumā var kalpot par labu ''čeklisti'', lai būvētājs varētu droši teikt: "Šī ir mana zaļā māja, kurā labi jutīsies arī mani bērni!"
Runājot par būvniecībā izmantojamiem materiāliem, katram ir savi plusi un mīnusi, bet permakultūra rekomendē tos, kuri atstāj vismazāko ietekmi uz apkārtējo vidi: koks (no savas saimniecības, iegūts ar izlases cirtes palīdzību), māls, salmi, kā arī vairāki rūpnieciskie būvmateriāli: betons, keramiskie māla bloki, fibrolīts u.c.
Mājoklis ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, tāpēc cilvēkus vienmēr interesēs iespēja tikt pie sava ērtā un kvalitatīvā mājokļa. Artūrs stāsta, ka arvien vairāk cilvēku sper drosmīgus soļus un izvēlas netradiconālākus būvmateriālus un tehnikas, kā salmu ķīpu būvniecība, kupolmājas, pasīvās mājas un citas. Tomēr permakultūras mājai nav obligāti jābūt no salmiem un māliem. Permakultūras māja būs racionāla, skaista, ilgtspējīga un optimāli piemērota saviem iedzīvotājiem, pat ja no ārpuses ne ar ko neizcelsies, skaidro permakultūras pārstāvis Artūrs Polis. Ja vēlies ko vairāk uzzināt par permakultūras principiem vai apmeklēt kādu pasākumu par šo tēmu, lūko pēc informācijas šeit.
