Vertikālas, slīpas, horizontālas: vai plaisas pamatos ir pamats bažām?

Ja pamati būs deformējušies, neatkarīgi no tā, cik labā stāvoklī ir pārējā ēkas konstrukcija, laika gaitā deformēsies arī tā, skaidro eksperti: inženieru biroja CMB valdes loceklis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors un vadošais pētnieks Raitis Brencis un sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs.

Ja brauc garām mājai, kurai nedaudz iešķiebies jumts, zini – gana bieži vaina nav jāmeklē jumtā, bet gan tieši pamatos. Pamati "staigā" un tiem līdzi "aiziet" arī pārējās mājas konstrukcijas. Tādējādi var rasties arī situācija, ka viena mājas siena ir par 30 centimetriem augstāka nekā pretī esošā. Arī tas neliecina neko labu. Kā tad saprast, ka draud briesmas? Speciālisti skaidro, ka par to, ka kaut kas nav kārtībā, liecinās pamatos un ārsienās esošās plaisas. Ja plaisa atrodas kādā kritiskā konstrukciju mezglā, kurš, mainot savu novietojumu, radīs domino efektu arī uz citām ēkas konstrukcijām, problēmas sakni ir svarīgi izdibināt pēc iespējas ātrāk un situāciju operatīvi vērst par labu. Taču, iespējams, redzamās plaisas ir senas un neliecina neko sliktu.

"Būvējot jebkuru ēku, tā laika gaitā nosēžas. Ja nosēšanās process norit nevienmērīgi, var parādīties plaisas. Svarīgi ir saprast, vai tās laika gaitā progresē un kļūst lielākas. Viens no veidiem ir plaisu monitorings, ko regulāri veic ar speciālu mērlineālu. Šo darbu parasti veic būvspeciālists. Pašu spēkiem uz plaisām var uzlikt kādu "marku" – no ģipša vai cita materiāla. Pēc tam reizi nedēļā plaisu novēro, lai saprastu, vai tā neprogresē. Plaisas vajadzētu novērot visu gadu, jo tad būs iziets pilns temperatūru cikls – gan ziemas sals, gan pavasara atkusnis un vasaras karstums. Tad būs iespējams arī saprast, kurā brīdī plaisas parādās, un tādējādi spriest, kas tur pie vainas. Ja jaunas plaisas neveidojas un esošās neprogresē, plaisas var aiztaisīt ciet un par tām aizmirst," pastāsta Raitis Brencis. Bieži plaisas veidojas starp dažādu materiālu sadurvietām atšķirīgo materiālu termiskās izplešanās koeficientu rezultātā.

Vizuāli jānovērtē, vai pamati visur ir vertikāli un nav redzamas kādas nobīdes. Svarīgi pievērst uzmanību arī ārsienām, pārbaudot, vai kāda no tām nav izbīdījusies uz āru. Ja pamati ir mūrēti, jāpārbauda šuvju kvalitāte – to var izdarīt, ar pirkstu vai kādu asu instrumentu paurbinot šuvju vietas. Ja šuves nebirst un citādi nedeformējas, viss ir kārtībā.

Jāpievērš uzmanība arī tam, vai zem ēkas ir pagrabs. "Lai gan kārtīgās lauku mājās pagrabs nav zem mājas, pilsētās lielākoties ir, lai ekonomētu zemi," stāsta Biršs. "Šādos gadījumos jāpārbauda arī, kādā stāvoklī ir pagrabs. Vajadzības gadījumā pagrabs noteikti jāsaved kārtībā, jo mūsu klimatiskajos apstākļos tukšumu zem mājas atstāt nevar."

Ja zem mājas ir pagrabs, ir vērts pārbaudīt, vai uz pamatiem nav novērojami izsāļojumi, kuri liecinās par hidroizolācijas bojājumiem vai tās neesamību vispār, skaidro Brencis. Vizuāla izpēte nepieciešama arī mājokļa iekšpusē, lai pārliecinātos, vai nav nosēdušās grīdas.

Ja nepieciešama dziļāka izpēte, pamatus kādā no posmiem atrok, lai konstatētu, cik dziļi tie ir, kādas ir to dimensijas. Ja jau virs metra var redzēt pamatu pēdas, ir skaidrs – pamati ir pārāk sekli. Latvijas klimatiskajos apstākļos pamatu dziļumam jābūt vismaz pusotram metram, skaidro Biršs. Savukārt, ja nepieciešams noteikt grunts sastāvu zem pamatiem, jāveic ģeoloģiskais urbums.

Plaisas gan bez ievērības nevajadzētu atstāt nevienā gadījumā. Tās ir dažādas, un attiecīgi katra no tām signalizē par dažādām problēmām, skaidro speciālisti.

Slīpās plaisas liecina, ka materiāls netur slodzi un ir pārāk vājš. Tās tā darbojas gan metālā, gan mūrī, gan akmenī, norāda Biršs. Brencis piebilst, ka šādas plaisas var veidoties arī tad, ja ēka kādā vietā nosēdusies nevienmērīgi – kādā no ēkas daļām grunts nespēja ir vājāka vai laika gaitā notikušas grunts sastāva izmaiņas (grunts izskalošanās). Savukārt horizontālas plaisas liecina, ka grunts nestspēja zem ēkas ir ļoti vāja un pamati tajā vienmērīgi grimst uz leju. Šādas situācijas gan ir gana retas, uzsver Brencis, jo tad pamatu izbūve veikta ļoti sliktā kvalitātē un bez iepriekšējas izpētes. Vertikālas plaisas norāda, ka grunts nespēja ir dažāda. Tāda situācija var izveidoties, ja vietā, kur celti pamati, reiz bijusi bedre – lai gan tā ir aizbērta ciet, tomēr tā nekad nebūs tik stipri noblietēta, kā citā vietā.

Īpaši acīgiem jābūt tiem, kas plāno iegādāties vecu māju – šādā gadījumā svarīgi pamatus novērtēt jau pirms pirkšanas procesa. Kā nekā – nevienam citam kā vien pašam māja pēcāk būs jāsaved kārtībā. Kādi ir svarīgie jautājumi, par kuriem pārliecināties pirms mājas iegādes, kā arī – vai esošās plaisas pamatos var vērst par labu, noskaidro "Delfi Plus" rakstā, klikšķinot šeit.