Tradicionālie keramikas vai silikāta būvķieģeļi ir noturīgi ziemas salā un vasaras karstumā, tie nedeg, netrūd, tiem nav vajadzīga īpaša kopšana. Ķieģeļi akumulē un vienmērīgi atdod dienā uzkrāto siltumu, tie elpo, tas ir, uzņem un atdod atpakaļ videi mitrumu. Tieši šīs ķieģeļu īpašības rada labvēlīgu mikroklimatu telpās. Ķieģeļu mājās, tāpat kā koka mājās, ziemā ir silti, bet vasarā vēsi.
Vizuāli ķieģeļu siena ir pievilcīgāka nekā no blokiem mūrētā, tā var būt arī bez speciālas dekoratīvās apdares, jo ķieģeļi ir mitrumizturīgi, tas ir laika gaitā pārbaudīts, ilgmūžīgs materiāls. Ķieģeļi nesatur alerģiskas vielas, uz tiem neiedarbojas mikroorganismi, tāpēc, izjaucot vecu mūri, ķieģeļus var izmantot atkārtoti.
Kas jāzina par būvķieģeļiem?
Pēc sastāva un ražošanas veida ķieģeļi iedalāmi keramikas ķieģeļos un silikātķieģeļos, bet pēc pielietojuma – būvķieģeļos un apdares ķieģeļos.
Sienu mūrēšanai izmanto dobķieģeļus, caurumotus ķieģeļus un pilnķieģeļus. Jo vairāk materiālā ir tukšumu, jo tam ir labāka siltumizolācijas spēja, tāpēc sienu var mūrēt plānāku. Dobķieģeļi ir vieglāki, tāpēc pamatam jānes mazāka slodze. Taču, lai šie ķieģeļi nezaudētu siltumpretestības spēju, mūrēšanas procesā ir svarīgi neaizliet ar javu ķieģeļa dobumus.
Uz būvķieģeļa sānu virsmām var būt ģeometrisks zīmējums labākai saķerei ar javu.
Pazīmes, pēc kurām var spriest par māla ķieģeļu kvalitāti:
• Ja ķieģeļa iekšienē krāsa ir intensīvāka, bet uzsitot ķieģelis skan, tā kvalitāte ir laba.
• Nepietiekami apdedzinātiem ķieģeļiem raksturīga sinepju krāsa. Uzsitot skaņa ir dobja. Tādi ķieģeļi nav salizturīgi un laiž cauri mitrumu.
• Ja ķieģeļi pārāk ilgi bijuši augstā temperatūrā, tie apdeg par daudz. Tādi ķieģeļi ir tumši, zaudējuši stingro formu, tajos ir melni vai violeti plankumi. Tomēr, ja ķieģelis ir tumšs tikai iekšpusē, bet forma palikusi nemainīga, tas ir sevišķi izturīgs un to var izmantot būvniecībā.
• Māla masā bieži var konstatēt kaļķa piemaisījumus. Ja ķieģelī paliek kaļķa ieslēgumi kaut vai 0,5 mm diametrā, iespējams, ka ķieģeļi plaisās, jo kaļķis uzsūc ūdeni un uzbriest, tādējādi radot bojājumu ķieģelī.
• Sāļu apsūbējums ir izplatītākais brāķa veids ķieģeļu ražošanā. Apsūbējums rodas sāļu un javas, gruntsūdeņu un pat gaisa migrācijas rezultātā. Pēc kāda laika uz ķieģeļu sienām parādās balts apsūbējums. Iegādājoties ķieģeļus, tas nav manāms, un nevar arī paredzēt, vai tas parādīsies, vai ne.