Ar pretenziju uz lielāko kolekciju Latvijā. Kaktusu valdnieks Kārlis Mūsiņš

Apvienotajā Karalistē Kārlis Mūsiņš dzīvo 10 gadus, bet ar kaktusiem tā kārtīgi sācis aizrauties pirms gadiem sešiem. Nu viņa īrētajā mājoklī ir īsta kaktusu paradīze – sākot no pavisam maziem ķipariem līdz iespaidīgiem milžiem, kas ir kolekcijas lepnums, jo to augstums sasniedz 1,60 metrus. Izlolotie dažāda lieluma kaktusi ir Kārļa sirdslieta, par kuru viņam mirdz acis.

Ikdienā Kārlis strādā par rūpniecības iekārtu apkalpes elektro inženieri, bet brīvajā laikā ir saimnieks savā kaktusu valstībā. Tie brīvajos brīžos tiek uzpasēti, apčubināti, laistīti, kā arī pavairoti – pat no sēkliņām. Un visi, protams, tiek arī iemūžināti bildēs un video, jo īpaši krāšņā ziedēšana.

Arī ciemojoties attālināti Kārļa kaktusu valstībā, viņš labprāt parāda ne tikai košos kaktusu ziedus, bet arī kaktusu sēkliņas un pašus lielākos augus savā kolekcijā. "Šis ir mans vienīgais hobijs, jo citiem laika neatliek. Kaktusu audzēšana ir ļoti apjomīga," atzīst kaktusu kolekcijas īpašnieks, kurš precīzi nezina, cik kaktusu varētu būt viņa kolekcijā, to skaits noteikti pārsniedzot 1000.

Bērnības aizraušanās

Kā gan tas viss sākās? Kā joko Kārlis, hobijs viņu pats atradis. "Jau no bērnības kaktusi paši pie manis nāca. Bērnībā man bija daži kaktusi, bet to nevar salīdzināt ar to kolekciju, kas man tagad ir," uzsver kolekcionārs.

Bērnībā viņš kaktusu lološanai pievērsies līdz 14–15 gadu vecumam, bet tad šis hobijs piemirsts. Pirms sešiem gadiem Kārlis atsāka savu aizraušanos, turklāt ar tādu vērienu, ka mājās jau teju visas palodzes atvēlētas adatainajiem skaistuļiem, dārzā tiem ir īpašs stūrītis, nemaz nerunājot par speciālām stalažām, kur vairākos stāvos salikti dažāda izmēra kaktusi. Tomēr pie tā Kārļa plāni nav apstājušies, jo nākotnē viņš kaktusiem plāno būvēt atsevišķu māju – oranžēriju, kur vienkopus būtu visi viņa kaktusi, kā arī plāno izveidot nelielu audzētavu. Bērnībā lolotie kaktusi viņam gan vairs nav saglabājušies – tie Apvienotajā Karalistē nav iedzīvojušies, tāpēc aizceļojuši atpakaļ uz Latviju. "Tie man bija lielveikalā iegādāti, bet es tādiem vairs nepievēršu uzmanību," tā kaktusu kolekcionārs. "Lielveikalos piedāvā kaktusus, kas ļoti ātri aug, bet parasti nezied, protams, ir izņēmumi. Vairums šo kaktusu neziedēs, ja nebūs sasnieguši vismaz vienu, ja ne pat divus metrus."

Izmēros iespaidīgākie jeb kolekcijas rekordisti, no kreisās puses lūkojoties, ir brašais trichocereus (ehinopsis) terscheckii, blakus tam ir oreocereus celsianus, bet Kārlim rokās – echinocactus grusonii, kura diametrs ir 32 centimetri. Šāds kaktuss, kā norāda Kārlis, savus aptuveni piecus centimetrus lielos ziedus sāk raisīt vien tad, kad diametrā ir sasniedzis vismaz pusmetru. "Kad kaktuss ir tādas labas mucas resnumā, tikai tad sāk ziedēt," tā kaktusu kolekcionārs.

Lielos augus viņš savā kolekcijā ieguvis caur Britu kaktusu un sukulentu asociāciju, kurā arī pats iesaistījies, kā arī no audzētājiem. "Par lielajiem kaktusiem man jāsaka tā – parasti tie nonāk pie manis tad, kad īpašnieka vairs nav šajā saulē vai viņam paliek par grūtu tos aprūpēt. Te viss notiek ačgārni, jo, kad ir vairāk spēka, tad tie augi ir mazāki, bet, jo mazāk spēka, jo augi ir lielāki. Tad tos nevar pacelt un panest. Tieši tāpēc gados vecāki cilvēki atdod lielos augus," stāsta Kārlis. "Ja es gribētu, es varētu dabūt vairāk augu, bet man ir jādomā par to transportēšanu uz Latviju. Es plānoju atgriezties pēc diviem gadiem."