"Hiacintes ir vissmukākās puķes priekš ziemaslaika, kas ar saviem košiem ziediem un jauku smaržu visus prātus ielīksmo, un bagātu namu ziemas puķgreznums ir hiacintes. Kad nu 25. novembrī pirmos hiacintu podus noliek uz ūdeņa, lai tie velk, un pēc 8 dienām noliek atkal citus, un tā dara līdz 24. februārim, tad hiacintes uz Ziemassvētkiem iesāk ziedēt un līdz merca (marta – red. piebilde) pusei ik dienas jaunas uzziedēs.
Lai hiacintes un citas sīpolpuķes istabā, podos audzinātas, ne vien ātrāki uzziedētu, bet lai viņu ziedi arī būtu krāšņāki, tad būs iekš 1 buteles lietus vai upes ūdeņa izkausēt 8 lotes (1 lote = 12,797 g. – red. piebilde) zalpētera, 2 lotes sāls, 1 loti potaša un no tā kausējuma katrreiz pa 10 līdz 12 pilieniem piepilināt pie tā ūdeņa, ar ko puķes tiek aplaistītas.
Kad iekš sūnmuskula (sūnām - red. piebilde) ieber bišķi labas zemes, ieliek iekš tā puķsīpolu, to labi aptin un ar drāti pakar pie istabas griestiem tā, ka sīpolam dīgstgals uz zemu, un to laiku pa laikam apslapina, tad puķe smuki aug un jauki zied. Arī krokusus, narcises un ķeizarkroņus uz tādu vīzi var audzināt.
Lefkojas savu dāžādu košu ziedu un jaukas smaržas labad pieder pie tām visjaukākām puķēm. Bet tas jaukums ir jo lielāks, jo lielāka pati tā puķe. Ziemas lefkojas, iekš podiem audzinātas, var izaudzināt tik lielas kā labus kociņus, kad tām neļauj uzziedēt. Ziedēšanu var aizturēt, kad puķei apakš kroņa kacenu puslīdz cieti apsien ar labu lūku vai aukliņu. Kad nu katrā gadā priekš ziedēšanas laika lefkojai kacenu sasien ar aukliņu (ko pēc atkal atraisa vaļā, lai puķe aug un taisa kroni) un to dara vairāk gadus, tad lefkoju var audzināt tik lielu kā ābeļkociņu, kas tad, ziedēt atlaists, sava krāšņuma labad ir apbrīnojams."
