Telpaugus iekaltēt nav vēlams, jo, kad par tiem atcerēsimies un sāksim intensīvi laistīt, augi krasās pārmaiņas uztvers atšķirīgi. Ja, piemēram, kaktusi un citi sukulenti, kas spēj ilgi izturēt bez papildu ūdens, par pārmaiņām "neko neteiks", tad mirte reaģēs nekavējoties, nobirdinot visas lapiņas.
Ja istabas auga lapas sausuma dēļ ir jau sabojātas, nokaltušo daļu var apgriezt, saglabājot lapas formu, tomēr ņem vērā - lapa turpinās kalst, līdz būs jānogriež pavisam.
Ja telpaugu var brīvi izcelt no poda ar visu sakņu kamolu, tas jau ir pamatīgi iekaltēts un iespējams, vienīgais veids, kā tas glābjams, ir, iemērcot ar visu puķu podu traukā ar siltu ūdeni. Mēģinot augu vienkārši aplaistīt, ūdens tecēs garām saknēm un augsnei, neuzsūcoties.
Ja iekaltētais un ūdenī iemērktais augs būs kārtīgi padzēries, arī tad lapas sākotnēji turpinās dzeltēt un birt, bet tā ir normāla parādība, raksta "Latgales Laiks". Vismaz pāris nedēļas šādu reanimētu augu nav vēlams mēslot, kamēr nav parādījušās jaunas lapiņas vai dzinumi.
Nav vēlams iekaltēt nevienu istabas augu, tomēr īpaši uzmanīgiem jābūt ar acālijām, kamēlijām, kafijkoku, klerodendru, afelandru, līju, kodiju, fitoniju, nefrolēpēm, kalatejām u.c. telpaugiem, jo tie var arī neatgūties.
Dažādi sukulenti, proti, kaktusi, agaves un alvejas, var uzreiz neizpaust iekaltēšanas sekas, taču pārlieks sausums ārpus miera perioda var traucēt auga attīstībai.
