Kā atklāj speciāliste, falenopsi var ilgi nepārstādīt, jo gaisa saknes tikai augs. "Galvenais, lai augs negāžas uz visām pusēm," uzsver Gudrupa. Ja augam pods paliek par šauru un tas sāk gāzties – laiks tā pārstādīšanai.
Reizēm sakņu daudzums podā var būt mānīgs, proti, no ārpuses izskatās, ka tas ir pilns ar saknēm, bet, kad to izņem no poda, tad tur sakņu ir pavisam nedaudz, jo tās ir aizgājušas bojā. Speciāliste kā vienu no visbiežākajiem sakņu bojāejas cēloņiem min tieši pārlaistīšanu. Viņa gan mierina, ka augs turpinās augt, jo tas veido gaisa saknes, kas visu kompensē. Savukārt bojātās augu saknītes nepieciešams nogriezt.
Sociālajos tīklos ļoti bieži fanelopšu audzētāji mudina nogrieztās vietas apsmērēt ar kanēli. Taujāta, ko par to domā, Gudrupa atzīst, ka viņai nav pētījumu, kas apstiprina vai noliedz šo metodi. "Neviens nav sūdzējies, par to, ka tas ir slikti. Visi atzīst to, ka tas ir labi," norāda Gudrupa. Viņa gan pati šo metodi nepielieto. Savulaik speciāliste saberzusi kokogles tableti smalkā pulverī, kuru pielietojusi, lai apsmērētu griezuma vietas.
Falenopsi jāstāda lielākā un stabilākā podiņā, bet par substrātu tam jāizvēlas mizu gabaliņi bez kūdras piejaukuma. "Šo substrātu falenopšiem nevar iegādāties normālos iesaiņojumos, jo tur vienmēr ir klāt kūdra," uzsver speciāliste, kura šādā substrātā iesaka labāk stādīt kurpītes un cimbīdijas. Speciāliste kā alternatīvu iesaka mizu mulču, bet ne tādu, kas ir ļoti smalka, bet attīrītus, vidēja izmēra priežu mizu gabaliņus. "Ar šķērēm var piegriezt nedaudz mazākus gabaliņus," norāda Gudrupa. Pēc tam augu pārstāda jaunajā augsnē – saknītes viegli apberot ar substrātu un nedaudz pakratot.
Viņa uzsver, ka nekādā gadījumā ar varu nevajadzētu pārstādīšanas laikā spiest substrātā falenopšu gaisa saknītes. "Tās saknītes, kuras ieiet podiņā – tās ieiet, bet tās, kas spurojas ārā, nevajadzētu spiest iekšā," pamāca speciāliste. "Mēs ar varu tās aizlaužam. Šīs gaisa saknes pie aizlauztajām vietām vairs neatjaunojas."
