Telpaugu apakšīrnieki - vai ar tiem jāsadzīvo?
Foto: stock.xchng

"Ienesu mājā istabas puķes, ko pa vasaru turējām dārzā. Ievēroju, ka augu lapas kļuvušas lipīgas, it kā būtu notraipītas ar melniem sodrējiem. Lapas nomazgāju, pat ar lupu appētīju, bet kaitēkļus vai kādas slimību pazīmes neredz. Varbūt tomēr profilakses nolūkos vajag apsmidzināt ar kādu augu aizsardzības līdzekli?" vaicā Baiba V.

Uz balkona, lodžijas, terases vai dārzā augus apciemo visdažādākie kukaiņi, lidinās arī sēņu sporas. Taču arī tad, ja augus pa vasaru atstāj telpās, tie nav pasargāti no kaitēkļiem. Istabas vēdinot, tie ielido pa atvērtajiem logiem un durvīm, sīkos kukaiņus no dārza var ienest ar drēbēm vai kādiem priekšmetiem, ar grieztajiem ziediem, ko liekam vāzēs. Nereti kādu kaitēkli sanāk iegādāties reizē ar veikalā pirktiem grieztajiem ziediem un telpaugiem.

Lai šos netīkamos apakšīrniekus laikus pamanītu, augi vismaz vienreiz nedēļā (laistīšanas reizēs) uzmanīgi jāapskata. Tas nav par biežu, jo, piemēram, laputis nedaudzās dienās spēj savairoties simtos eksemplāru. Īpaši uzmanīgi aplūko lapu apakšpusi, kur kukaiņi parasti apmetas vispirms. Parasti kaitēkļus pamana tad, kad uz lapām parādās lipīgs šķidrums, kas veidojas, laputīm, bruņutīm un citiem kukaiņiem sūcot augu šūnsulu. Šie kaitēkļu izdalījumi traucē lapu atvārsnīšu darbību. Ja tos laikus nenomazgā un telpā ir vēss, tad uz tiem uzaug kvēpsarmas sēne - melns pārklājums, ko viegli noņemt ar siltā ūdenī samitrinātu mīkstu drānu.

Ņemot vērā augu virszemes daļu īpatnības, kaitēkļi atrod vietas, kur tos grūti apkarot. Piemēram, klīviju lapu dziļajās makstīs bieži vien ieperinās pūkainās buņutis. Krīnijām, hedīhijām, sansevjērām, eševērijām, eonijām, aglonēmām lapu žākles tik cieši apņem stumbru, ka ieraudzīt tur paslēpušos kaitēkļus pašā sākumā pat nav iespējams. Šādos gadījumos vislabāk palīdz sistēmas iedarbības insekticīds, ko lej uz augsnes. Protams, augiem labāk patiktu, ja saimniece apbruņotos ar pacietību un visas grūti aizsniedzamās vietas nomazgātu ar 45o spirta šķīdumā samērcētu otu - tas jādara divas, trīs, četras un vēl vairāk reižu.

Cirtomijai jeb dzelzspapardei nepiemērotos audzēšanas apstākļos lapu apakšpusē parādās bruņutis, ko pēc izskata grūti atšķirt no tumši brūnajām, simetriski izvietotajām sporu vācelītēm. Bruņutis parasti pamana tad, kad lapas virspuse kļūst lipīga.

Apstrādājot augu virszemes daļas, kaitēkļi nereti pagūst pārvietoties uz saknēm. Ja rodas aizdomas, ka saknēs ir kaitēkļi, tie obligāti jāapkaro ar sistēmas iedarbības insekticīdiem, kas iedarbojas caur saknēm. Saudzējošs variants: telpaugu pārstāda svaigā substrātā, atbrīvojot saknes no vecās augsnes (tās pat var nomazgāt ar ūdeni, ja nepieciešams, apstrādāt ar spirta šķīdumu). Tomēr šādi palīdzēt var vienīgi neliela izmēra telpaugiem.

Ārkārtīgi nepatīkams kaitēklis telpaugiem ir baltblusiņa. Mājas apstākļos to apkarot ir diezgan sarežģīti, jo augu aizsardzības līdzekļi iedarbojas uz lidojošiem īpatņiem, bet kaitēkļu oliņas paliek neskartas. Ērts un dabisks paņēmiens, kā atbrīvoties no baltblusiņām, ir augu atlapošana. Daturas jeb eņģeļtaures, fuksijas, pelargonijas, balzamīnes, Ķīnas rozes, vīģes un vēl citus augus droši var atstāt bez lapām, jo tās ļoti ātri ataug. Obligāti salasa arī nobirušās lapas, ap augu noņem nelielu kārtiņu augsnes.

Alotājmušas un citi tām līdzīgi kaitēkļi sadēj olas, no kurām attīstījušies kāpuri izgrauž augus no iekšienes (piemēram, Alpu vijolīšu gumus, eševēriju stumbrus). Šādos gadījumos ļoti rūpīgi jāseko substrāta tīrībai un jāapstrādā dažādu telpaugu gumi un sīpoli.

Tradicionālajiem adatainajiem kaktusiem visnepatīkamākā ir tīklērce, jo bojātās vietas paliek redzamas. Arī bruņutis nav viegli apkarot, īpaši, ja tās uzmetušās kaktusiem, kuriem savijušies blakus esošo ribu ērkšķi.

Visbēdīgāk klājas ar nematodi invadētiem telpaugiem. Tās dēļ saknēs veidojas paresninājumi, aizaugot ar svešajām šūnām, tie aizsprosto vadaudus, un augs palēnām mirst.

Source

Praktiskais Latvietis

Tags

Insekti Kaitēkļi Laputis Telpaugi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form