Ausainos lēcējus trušus, kuri ir krietni slinkāki par saviem radiniekiem zaķiem, par mājas mīluli noteikti būtu jāizvēlas tiem, kuri vēlas inteliģentu zvēriņu, kurš prot nokārtoties kastītē, kā kaķis, un atsaukties uz savu vārdu, kā suns. Tajā pašā laikā, trusis būs alternatīva kaķēnam vai kucēnam, kā arī rūpēs par šo mājas mīluli izaicināsiet paši sevi uz nelielu piedzīvojumu.

Eiropietis, kas apceļo pasauli

Mājas truši (Oryctolagus cuniculus) cēlušies no sava savvaļas priekšteča – Eiropas truša, kas vēsturiski pieradināts un turēts būros. Eiropas trušu dzimtene ir tagadējās Spānijas un Portugāles apkārtne. Sākotnējo trušu izplatību pa pasauli veicināja tas, ka truši tika izmantoti kā gaļas dzīvnieki. Trušu audzēšana selekcijai aizsākās jau viduslaikos, kad pret tiem sāka izturēties kā lopkopības saimniecību dzīvniekiem. 16.gadsimtā jau bija parādījušās dažādas trušu šķirnes, kas izskatā atšķīrās pēc krāsas, izmēra un apspalvojuma.

Kad 19.gadsimtā aizsākās mājdzīvnieku turēšanas tradīcijas starp augstākās sabiedrības ļaudīm, trušu mīļotāji uzsāka izstāžu tradīciju, kurā atrādīja savus skaistos mīluļus. Teiciens par „izmēģinājuma trusīšiem” arī nav tālu no patiesības, jo mājas truši tiek plaši izmantoti dažādās laboratorijās vēl joprojām, lai testētu vakcinācijas un zāles, kas domātas cilvēkiem. Šādiem eksperimentiem izvēlēti tieši truši, jo tie ir vērtīgi izpētes objekti – trušu organisms pateicīgi parāda reakciju uz dažādiem medikamentiem. Dzīvnieku aizstāvji gan daudzus gadus cīnās pret šādu dzīvnieku izmantošanu, uzstājot, ka šāda izpēte nav vajadzīga.