'Nakts putns' un aktīvists kāmis
Foto: cdrussorusso / cc

No labaratorijas zvēriņa par mīļdzīvnieku

Kāmju kā mājdzīvnieku vēsture nav sena. No visām sugām pirmais tika piejaucēts Sīrijas zeltainais kāmis, kurš līdz pat šodienai popularitātes ziņā stāv uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Nav brīnums, jo šīs sugas grauzēji salīdzinājumā ar citiem esot apveltīti ar vismaigāko raksturu un spēj pieķerties savam barotājam un rotaļu biedram.

Sīrijas kāmju sugu 1839. gadā atklāja un aprakstīja angļu zoologs Džordžs Voterhauzens. Par tā dzimteni tiek uzskatītas Centrālāzijas stepes. Tomēr gandrīz simts gadus šī suga nepiesaistīja īpašu interesi, līdz kādam entuziastam radās jautājums – vai šādi grauzēji vēl vispār eksistē?

Vienubrīd suga pat tika uzskatīta par izmirušu, taču 1930. gadā Jeruzālemes universitātes profesoram Arahoni izdevās uziet nelielu zeltaino kāmju koloniju. Šis vīrs savā laboratorijā izmitināja trīs grauzējus. Dzīvnieki tur savā nodabā dzīvoja un vairojās, taču kalpoja vien kā pierādījums tam, ka suga nav izmirusi.

Dažus gadus vēlāk citiem zinātniekiem radās ideja kāmjus izmantot kā laboratorijas dzīvniekus dažādiem eksperimentiem. Par mājas mīluļiem Sīrijas kāmji kļuva tikai pēc Otrā pasaules kara. Vispirms mazie zvēriņi iekaroja cilvēku sirdis Amerikā, bet vēlāk arī Eiropā.

Sākotnēji zeltainā kāmja apmatojums bija tikai ruds, taču selekcijas ceļā tika iegūti arī kāmji ar raibu, krēmkrāsas, melnu, zilu un pelēku kažociņu, kā arī albīni.

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form