'Apzināti aizvesta un izmesta' – patversmes darbiniekus pārsteidz suņu dāmas Ellas stāsts
Foto: Privātais arhīvs

Dzīvnieku patversmē "Labās mājas" mīt suņu dāma Ella, ārkārtīgi skaistā mīlule, kura līdz šim piedzīvojusi visai satraucošus notikumus. Turpinājumā var lasīt patversmes darbinieku sagatavoto aprakstu un pārdomas par kādu situāciju, par kuras ķīlnieci kļuva Ella.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pastāstīsim stāstu iz dzīves, kam pagaidām gan vēl nav beigu. Nedz laimīgu, nedz nelaimīgu... Stāstu par sunīti Ellu, kuras liktenis izmainījās brīdī, kad, iespējams, kāda patversme, pārkāpjot noteikumus un ignorējot veselo saprātu, adopcijai atdeva nekastrētu suni.

Marta vidū Siguldā tika atrasta skaista kucīte, ko patversmē nosaucām par Ellu. Ritēja dienas, nedēļas, bet no saimniekiem ne ziņas, ne miņas. Pēc mēneša Ellu, jau meklējot jaunas mājas, parādīja TV raidījums "Ķepa uz sirds" un tad atskanēja telefonzvans: "Redzējām mūsu pazudušo suni!" Četrus gadus vecā čau-čau jauktenīte Lira februāra nogalē pazudusi Ogres novada Taurupes pagastā. Kur Siguldu caurvijošā galvenā iela un kur Taurupes lauku viensēta? Vairāk kā 50 kilometri starpā! Varbūt tomēr tikai līdzīga?

Lira un viņas joprojām mājās palikusī māsa it kā nekad iepriekš nav klaiņojušas apkārt. Kamēr mājinieki darbā, sunes pie ķēdes. Kucītes nav sterilizētas, bet līdz šim kucēni nav bijuši un neviens kavalieris pat tuvumā nav rādījies. "Bet Lira/Ella bija grūsna," bilstam, "to dakteri atklāja, sunīti sterilizējot." Tikai pēc šiem vārdiem šajā stāstā sāka iezīmēties "dramaturģija".


Attēlā – Ella pirmajā dienā patversmē.

Izrādās, problēmu nebija, līdz nesen kaimiņš adoptējis nekastrētu laikveidīgu suni no novada patversmes. Tas tad pasācis regulāri ciemos skriet. Lirai sākoties "suņu dienām", saimniece centusies kucīti sargāt, bet viendien Lira ķēdi pārrāvusi, aizskrējusi kavalierim līdz un... pazudusi. Bet kā sunīte Siguldā varēja nonākt? Tur kaimiņam meita dzīvojot, būs paņēmis un aizvedis...

Lira apzināti aizvesta un izmesta, lai pa kājām nemaisās, vai tomēr kaimiņmājā, ieraugot smuko suni un nezinot, kam pieder, lēma sev paņemt un jau no jaunajām mājām Siguldā Lira pamuka – atbildes nav.

Vienojāmies ar saimnieci, ka vispirms aizbrauksim ciemos. Gan lai izrunātu iespēju arī otru māsu sterilizēt, gan visu apskatītu savām acīm, gan noskaidrotu situāciju ar kaimiņu. Ja suns apzināti aizvests uz citu pilsētu un tur izmests tāpēc, ka apgrūtināja, tad nākamreiz aizvedīs mežā pie koka pieķēdēt un "gailis pakaļ" nedziedās. Diemžēl pēc tam, lai jau vienotos par dienu un precizētu adresi, Liras saimniece no mums izvairījās. Tā nu Ella joprojām mīt patversmē...


Attēlā – Ella patversmē šobrīd.

Ja ticēt saimnieces stāstītajam, tad jāizdara secinājums: no patversmes adoptēts nekastrēts suns ir izpostījis dzīvi citai ģimenei ar suņiem. Un cik laimīgs mūžs būs pašam laikveidīgajam, instinktu uzkurinātajam, nepieskatītajam sunim? Līdz pirmajam satiktajam medniekam mežā? Līdz citu kaimiņu noplosītajiem mājdzīvniekiem? Un cik Taurupes pagasta pagalmos mītošajām nesterilizētajām sunītēm viņš kucēnus "uztaisīs"?

Ir taču noteikts, ka no patversmēm adopcijai jānodod tikai (!) sterilizēti un kastrēti dzīvnieki, lai mazinātos tieksme apkārt vazāties un neradītu pēcnācējus, kuri atkal var nonākt patversmēs. Bet nez kāpēc daudzās Latvijas patversmēs kucītes sterilizē, bet puišus "pažēlo". Šis gadījums, ja atbilst patiesībai, pierāda, ka adoptētais nekastrētais suns gan apkārt vazājas, gan vienu kucīti grūsnu padarīja un, iespējams, arī Liras māsa drīzumā kucēnus laidīs pasaulē... Tad kurš no visiem suņiem ir izglābts? Un kāda jēga tad ir dzīvnieku patversmes darbam: tikai nodrošināt sev darbu, pelnot uz seku rēķina, bet izlikties neredzam cēloņus?"

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form