"Independent" vēstī, ka daudzi cilvēki izvēlas kļūt par veģetāriešiem vai vegāniem, tostarp atsakoties no gaļas izmantošanas uzturā. Un tādam dzīvesveidam vēlas pieradināt arī savus mīluļus. Vai suņi un kaķi var iztikt bez gaļas ēšanas?
Suņi – jā
Tiek vēstīts, ka suņi ir visēdāji, līdz ar to viņiem var tikt piemērota maltīte, kuras pamatā ir augu valsts produkti. Taču tai joprojām ir jābūt bagātīgai un sabalansētai. Saimnieki var iegādāties īpašus barības maisījumus, kuru pamatā ir barojoši un veselīgi produkti.
Pētījumos noskaidrots, ka pat tādi suņi, kuriem nepieciešama liela fiziskā slodze un kuri ir ļoti enerģiski un aktīvi, spēj izdzīvot, ja pārtiek no ēdiena, kas nesatur gaļu. Vieni no tādiem suņiem tiek minēti haskiji.
Kaķi – nē
Atšķirībā no suņiem, kaķi visos laikos ir pārtikuši un, ticams, pārtiks no gaļas. Nav noslēpums, ka kaķi savu medījumu, piemēram, putnus un mazos grauzējus, labprāt notiesā, jo tāds ir dzīvnieku instinkts.
Protams, zināms arī tas, ka kaķi labprāt ēd zāli, kas nepieciešams kuņģa iztīrīšanai no spalvu kamoliņiem, taču tas nenozīmē, ka mīlulis var pārtikt tikai no zaļumiem vien.
Ja kaķim netiek dota gaļa, var ne tikai pasliktināties viņa veselība, bet arī izzust instinkti, piemēram, medīšana. Turklāt, ja saimnieks tomēr vēlas sava kaķa ēdienkartē neiekļaut gaļu, vēlams, ka šis dzīvnieks tomēr nestaigā pa āru un ir mājas kaķis. Tiek ziņots, ka kaķis, kas pavada laiku ārpus mājokļa un brīvā dabā, joprojām var atgriezties pie saviem instinktiem un medībām.
Dzīvnieku speciālists Pīds Vēdeburns aicina cilvēkus rūpīgi apdomāt izvēli ieviest izmaiņas kaķa ēdienkartē. Vai jūs tiešām gribat mainīt kaķa dabu, vadoties pēc savas pārliecības? Ja tomēr saimnieki ir nelokāmi un vēlas atteikties no gaļas izmantošanas kaķa uzturā, jāatceras, ka tam var būt dažādas sekas, ar kurām ne vienmēr cilvēki ir gatavi rēķināties. Piemēram, var gadīties, ka pie veterinārārsta būs jāpaviesojas biežāk.
"Cilvēkiem veģetārisms ir nevis fizioloģiska, bet psiholoģiska izvēle, piemēram, ieraugot lopkautuvi. Dzīvnieks savu izvēli nevar pateikt. Protams, vienā bļodā var ielikt dārzeņus, otrā – gaļu, un tad ļaut sunim izvēlēties," tā Cepurītis, raksturojot to, kā, iespējams, varētu noteikt dzīvnieka labprātīgo ēdiena izvēli.
Jebkurā gadījumā tas būs saimnieka uzspiests solis, nevis brīvprātīgs.
Fizioloģiski pat govs nav veģetāriete. Viņa ēd zāli, bet vienā no viņas kuņģa kamerām veidojas baktērijas, kas sadala visus augu valsts produktus, un tās baktērijas kopā ar visām augu masām nonāk zarnu traktā. Tas nozīmē, ka tās ir dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas govij ir vajadzīgas.
Ir jābūt ļoti gudriem un zinošiem saimniekiem, kas māk visu dzīvniekam nepieciešamo vielu daudzumu aprēķināt – cik daudz nepieciešams cukurs, ogļhidrāti, olbaltumvielas. Jāpārzina visi produkti, kas to satur, un tas var būt risinājums," skaidro veterinārārsts.
Gan jau, ka badā viņš nenomirtu, bet par to, cik pilnvērtīga un patīkama būtu viņa dzīve, ir grūti spriest.
Jautāts, vai Latvijā šāda pieeja dzīvnieku barošanai ir izplatīta, veterinārārsts Cepurītis stāsta: "Pagaidām cilvēki nav pakļāvušies citu ietekmei. Viņi klausa savai sirdsbalsij un tradīcijām." Savukārt par mājas mīluļu dzīves kvalitāti, uzturā nelietojot gaļu, speciālists saka tā: "Gan jau, ka badā viņš nenomirtu, bet par to, cik pilnvērtīga un patīkama būtu viņa dzīve, ir grūti spriest."
