Suņa saimnieka etiķete: priekšnoteikumi, kas jāievēro katram
Foto: Shutterstock

Būt par suņa saimnieku – tā nav joka lieta. Jābūt ne tikai lielam dzīvnieku draugam, bet arī jāapzinās, ka līdz ar mīluli ikdienā ienāk arī vairākas darbības un zināšanas, kas jāapgūst pašam saimniekam. Ir vairāki pavisam vienkārši un visiem labi saprotami priekšnoteikumi, kas jāņem vērā, lai sadzīve ar sunīti būtu lieliska un lai mājas mīlulis uzvestos labi arī pret apkārtējiem.

"Reader's digest" atgādina par to, kas jāņem vērā katram saimniekam. Iespējams, kāds no plāna punktiem būs izkritis no prāta, bet cits vēlreiz apstiprinās, ka iecerētā darbība ir pareiza.

Kā rīkoties, kad sastopas divi suņi

Pastaigas laikā noteikti nevarēs izvairīties ne no citu cilvēku, ne dzīvnieku sastapšanas, tāpēc saimniekam laikus jāspēj pamanīt tās pazīmes, kas var liecināt, ka suņuka sugasbrālis nav pozitīvi noskaņots. Suņu trenere Vikija Heinsa "Reader's digest" norādījusi, ka abiem suņiem sastopoties vajadzētu būt mierīgiem un draudzīgi noskaņotiem. To varot noteikti, pavērojot suņu ķermeni: astei un ķermenim jābūt atslābušam, bet sunim jābūt pakļāvīgam un jāpilda sava saimnieka sacītais. Cilvēkam nevajadzētu izrādīt bailes, jo suņi tās var ievērot.

"Ļauj suņiem vienam otru apostīt. Ļauj, lai suns tevi vada. Man patīk, ja suņu sastapšanās pie pavadas ir ātra un pozitīva," skaidrojusi trenere. Savukārt, ja tikšanās nepavisam neizdodas mierīga un draudzīga, to varēšot noteikt pēc tā, ka aste ir pacelta stāvus gaisā, acis mērķtiecīgi skatās vienā virzienā. Tāpat vajadzētu izvairīties no suņiem, kuri savu saimnieku teju vai paši rauj aiz pavadas.

Suņa saimnieka etiķete: priekšnoteikumi, kas jāievēro katram
Foto: Shutterstock

Pavada – obligāta!

Atbildīgākie saimnieki sabiedriskās vietās allaž staidzinās savu suni pie pavadas. Ja tā nebūs, likumsargi saimniekam par to var aizrādīt (izņemot atsevišķās vietās un parkos, piemēram). Pavada vienmēr kalpo kā drošības saite starp suni un saimnieku, jo dzīvnieks tomēr var būt neparedzams un pēkšņa kairinājuma iespaidā aizskriet uz kādu pusi. Kamēr viens suns var labi uzvesties bez pavadas, tas nenozīmē, ka citi suņi, staidzināti pie pavadas, labprāt pieņems kādu suagsbrāli, kas staigā "brīvsolī", īpaši, ja biedrs tuvojas kādam sunim. Tas var nepatikt ne dzīvniekam, ne viņa saimniekam. "Turklāt pavada pasargā suni no negaidītā. Tu nekad nezini, kas notiks sunim ceļā un vai kāds paskries pretī," atgādināja Heinsa.

Zoopreču klāstā atrodamas dažādas pavadas gan ar fiksētu garumu, gan ar tādu, ko pats saimnieks var regulēt. Piemēram, pastaigājoties pļavā pavadu var palaist uz maksimālo garumu, bet, staigājot pa ietvi, būs vērts attālumu starp sevi un suni pie pavadas samazināt un fiksēt, lai suns, pēkšņi ieinteresējoties par automašīnām, nepaskrietu uz braucamās daļas.

Comment Form