Padomā, pirms pērc 'brošiņu': ko darīt, ja vairs nespēj parūpēties par bruņurupuci
Foto: U.S. Fish and Wildlife Service Northeast Region / cc

Pēc tam, kad pārdošanā masveidā sāka parādīties bruņrupuči, tie kļuva par potenciālu invazīvo sugu situācijās, kad kāda iemesla dēl cilvēkiem vairs nebija iespējas vai vēlmes tos paturēt. Iegādes brīdī mazie bruņurupucēni šķiet mīlīgi un jauki, taču daudzi aizmirst, ka viņi pēc laika izaugs un kļūs par patiesi lielu mājdzīvnieku. Par lietām, ar kurām jārēķinās, ja vēlies kļūt par šī dzīvnieka saimnieku, portālam "Mans Draugs" stāsta Rīgas zoo pārstāvis Māris Lielkalns.

Mazi bruņrupuči atgādina skaistas brošiņas. Iegādājoties tādu mājdzīvnieku, bieži vien cilvēki nerēķinās, ka labos apstākļos nelielās brošiņas ātri izaugs, svērs divus līdz trīs kilogramus un sasniegs pieklājīgus izmērus. Tāpat cilvēki bieži vien aizmirst, ka šie bruņrupuči ir ilgdzīvotāji – var dzīvot no 30 līdz pat 100 gadiem.

Saldūdens bruņrupuči savvaļā apdzīvo Ameriku, tikai pa retam ir sastopami arī Latvijas dabā. Tur tos tīšuprāt vai nejauši izlaiduši tie cilvēki, kas sapratuši, ka vairs nespēj uzņemties rūpes par sākotnēji mazo mājdzīvnieku. Lielkalns vēsta, ka šāda cilvēku rīcība rada draudus, izspiežot no dabiskajiem biotopiem vietējās sugas un, iespējams, ievazājot dažādus parazītus un infekciju slimības. “Ja šādas svešzemju sugas nokļūst Latvijas dabā, tās kļūst par apdraudējumu vietējai faunai,” stāsta zoo pārstāvis Māris Lielkalns.

Daži bruņurupuči, kuri kļuvuši saviem saimniekiem par nastu, nonāk Rīgas zoo. Lielkalns atklāj, ka zoodārzs bieži saņem telefona zvanus, kuros norūpējusies balss stāsta, ka iegādātais ģimenes mīlulis – bruņrupucītis ir izaudzis liels un tam ir nepieciešams atvēlēt dzīvoklī krietni lielāku vietu, bet to nav iespējams izdarīt. Citkārt stāsts esot par došanos projām, bet rupuci nevarot ņemt līdzi. Vēl citureiz kāds pastaigas laikā ir sastapis pretī nākošu bruņrupuci . Visiem šiem stāstiem ir kopēja bēda – ko darīt tālāk ar bruņrupuci? Daži to atrisina, izlaižot kādā ūdenstilpē, domājot, ka gan jau kustonis izdzīvos. Cits bezatbildīgi iemet dzīvu dzīvnieku atkritumu konteinerā.

Rūpējoties, lai Latvijas dabā nenokļūtu dažādu sugu bruņrupuči, Rīgas zooloģiskajā dārzā un Latgales zoodārzā Daugavpilī izveidotas bruņrupuču patversmes. To mērķis – risināt problēmu, kur iedzīvotājiem likt rupuci, par kuru vairs nevar parūpēties vai arī tas vienkārši apnicis. Tā kā šie dzīvnieki dzīvo patiešām ilgi – visbiežāk turētie sarkanausu bruņrupuči var nodzīvot pat 30 līdz 40 gadus (citas sugas arī krietni ilgāk), tad šo gadu laikā ģimenes situācijas var mainīties ļoti radikāli.

Rīgas zooloģiskajā dārzā ik gadu nonāk vismaz 50 dažādu sugu bruņrupuči (gan sauszemes, gan ūdens), kas cilvēkiem kļuvuši lieki un nevajadzīgi. No 2003. līdz 2017. gadam zoo mājvietu atraduši vairāk nekā 413 bruņrupuči, visvairāk – dažādu pasugu sarkanausu bruņrupuči.

Vispareizākā rīcība ģimenei, kura saprot, ka vairs nespēj uzņemties rūpes par bruņrupuci, ir nogādāt to patversmē vai nu Rīgā vai Daugavpilī. Arī gadījumos, ja rupucis sastapts savvaļā, tad vaļā to laist nedrīkst. Dzīvnieks jānogādā šajā patversmē, piekodina Lielkalns.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka