Kaķa maņu orgāni palīdz tiem uztvert apkārtējo pasauli. Maņu orgānu galvenais centrs novietots kaķa smadzenēs. Gadsimtu gaitā kaķis faktiski ir saglabājis visu tam piemītošo maņu orgānu amplitūdu. Tātad kaķis apkārtējo pasauli uztver ar redzi, dzirdi, ožu.

Vislabāk kaķim ir attīstīta redze. Kaķim, tāpat kā cilvēkam, ir stereoskopiska redze, proti, labās un kreisās acs skatītais pārklājas. Citiem dzīvniekiem katra acs redz savu ainu. Stereoskopiskās redzes iespējamību nosaka tas, ka kaķim acis novietotas galvas priekšdaļā, nevis sānos kā citiem dzīvniekiem.

Kaķa redzes leņķis ir 205 grādus plats, kaķis nevar grozīt acis kā cilvēks, taču radzene ir vairāk izliekta, tāpēc apkārtnes uztvere ir daudz asāka nekā cilvēkam. Augšējie un apakšējie acu plakstiņi ir kustīgi, bez tam, kā jau iepriekš minēts, kaķis var pagriezt galvu par 180 grādiem, līdz ar to apkārtni tver daudz efektīvāk nekā citi dzīvnieki.

Kaķis spēj arī atšķirt dažas krāsas. Speciālisti uzskata, ka kaķis atšķir vismaz trīs krāsas – sarkanu, zilu un zaļu -, bet tai pat laikā viņam grūti uztvert tuvumā esošus nekustīgus priekšmetus. Ņemot vērā kaķa acs uzbūvi, vislabāk dzīvnieks saskata priekšmetus 2 – 6 metru attālumā. Veci kaķi ir tālredzīgi.

Jaunākie pētījumi liecina par to, ka kaķim piemīt spēja redzēt divās plaknēs – vertikāli un horizontāli. Vertikālo redzi nodrošina jutīgās acs šūnas, bet horizontālajā redzē piedalās arī skaņas signāli, acis it kā kļūst par “otrajām ausīm”. Kaķa acs zīlītei piemīt spēja izplesties un sarauties atkarībā no gaismas intensitātes – spilgtā gaismā zīlīte kļūst līdzīga spraudziņai, bet pustumsā aizņem gandrīz visu aci.

Mēs visi zinām, ka kaķim tumsā spīd acis – lielākajam vairumam spīdums ir dzeltenā vai zaļā krāsā, bet zilacainajiem kaķiem spīdums ir sarkans. Acu spīdēšana saistīta ar acs apvalkā esošo guanīnu un pigmentu.

Kaķa acs kaktiņā redzams trešais plakstiņš, kas aizsargā acis no putekļiem un mitrina tās. Ja kaķis jūt sāpes vai ir saslimis, trešais plakstiņš var pārklāt pat visu aci. Tā ir viena no pazīmēm, kas norāda, ka kaķis ir slims.

Persijas un eksotiskajiem kaķiem, kuru purniņi ir deformēti un deguns stipri saīsināts, var būt problēmas ar asaru kanāliem, kuri bieži aizsērē, un dzīvniekam “tek acis”. Ja saimnieks kaķa acis nekopj, drīz vien apkārt acīm mainās vilnas krāsa, īpaši gaišas krāsas kaķiem, kaķis izskatās neestētiski, un izstādēs tiek samazināta atzīme.

Kaķim ir arī labi attīstīta dzirde. Dzīvnieks spēj uztvert skaņas 30 hercu līdz 40 kilohercu diapazonā. Kaķis daudz labāk kā cilvēks uztver augstās skaņas. Kaķiem mēdz būt arī iedzimts kurlums, kas ģenētiski saistīts ar baltu vilnas krāsu un zilām acīm. Parasti šādi kaķi piedzimst dzirdīgi, bet augot notiek auss deformācija un kaķis kļūst kurls. Šobrīd daudzās organizācijās ir pieņemts noteikums, ka izstādēs var piedalīties tikai tie baltās krāsas kaķi, kuriem ir veterinārārsta izdots sertifikāts, ka kaķis dzird. Vācijā gatavojas vispār aizliegt balto kaķu pavairošanu.

Lielākoties visiem kaķiem ausis ir stāvošas un nedaudz noliektas uz priekšu, izņēmums ir skotu nokareno ausu kaķi, kuriem dabīgas mutācijas rezultātā ausis ir noliektas. Vislielākās ausis ir Siāmas un Austrumu kaķiem, vismazākās – Persijas kaķiem.

Pateicoties 27 muskuļiem, kaķis var ausis grozīt, lai labāk uztvertu skaņu. Dzirde kaķim palīdz orientēties apkārtnē. Ne reizi vien presē minēti gadījumi, ka no mājām aizvesti kaķi atgriezušies, veicot vairākus simtus kilometru. Tas saistīts ar viņu dzirdes fenomenu – ja kaķis nevarēs uztvert apkārtējos trokšņus, viņš nespēs orientēties un atrast mājas.

Oža kaķim ir attīstīta labāk nekā cilvēkam, taču nesalīdzināmi sliktāk nekā sunim. Viņi spēj atšķirt ļoti daudzas un dažādas smaržas un smakas, klasificēt tās pēc noderības: ēdiens, ienaidnieks, seksuālais partneris utt. Deguns ir viens no jutīgākajiem kaķa orgāniem, visjutīgākais ir deguna galiņš.

Smaržu kaķi uztver ar īpaša Jakobsona orgāna palīdzību. Tas novietots kaķa mutē aukslējās un ir gareniskas formas. Kaķis ar mēli uztver smaržu, piespiež mēli pie aukslējām, un viņa purniņā parādās savāda grimase, kuru esam noteikti redzējuši – mute pavērta, purns saraukts, īpaši tas novērojams, ja kaķis uztver kādas asas vai sev tīkamas smaržas, piemēram, izlijušas sirdszāles.

Speciālisti uzskata, ka kaķim ir vāji attīstīta garšas izjūta. Garšu noteikt palīdz speciālas garšas kārpiņas, kas novietotas mēles saknē, sānos un uz mīkstajām aukslējām.

Kaķis pasauli izzina ne tikai ar pieminētajiem maņu orgāniem, bet arī ar tausti. Cilvēks tausta ar pirkstiem, kaķim par taustes orgānu kalpo speciāli matiņi – ūsas, virslūpas spalviņas, zoda matiņi, uzacu spalvas un spalvas uz priekškājām. Noteikti esat redzējuši, kā kaķis tuvojas nepazīstamai rotaļlietai, izslējis uz priekšu ūsas. Tā kaķis ar tausti iepazīst šo priekšmetu. Ķepu matiņi palīdz kaķim orientēties apkārtnē un medīt tumsā. Domājams, ka tieši ar taustes matiņiem kaķis uztver atmosfēras maiņu un spēj paredzēt gan zemestrīci, gan negaisu. Taustes matiņi neizkrīt, tie gan var šķelties, bet tie arī neataug, tāpēc nogriezt kaķim ūsas nozīmē to pašu, kā apmutēt cilvēkam pirkstus.

Arī ķepiņas kaķim kalpo par maņu orgānu, īpaši ķepu spilventiņi. Iepazīstot svešu priekšmetu, kaķis to bieži aptausta vispirms ar vienu, tad ar otru ķepu.

Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata "Kaķi".