Labi pazīstams piemērs ir lielā panda – gan tēviņš, gan mātīte bieži patrulē savu teritoriju, šad tad apstājoties, lai paberzētu pēcpusi pret akmeni vai celmu.
Tomēr neizskatās, ka māju suņu pēcpuses stumdīšana pa zemi liecinātu par normālu, veselīgu uzvedību. Izmeklējot suņus, kas parasti to dara, atklājas, ka tiem ir aizsprostoti anālie dziedzeri, kas rada kairinājumu vai sāpes. Kā redzams, kustība pa zemi ir saistīta nevis ar smaržu atzīmēm, bet ar atvieglojuma meklēšanu vai diskomfortu.
Anālie dziedzeri ir divi zirņa lieluma orgāni, kas novietoti katrs savā pusē suņa taisnajai zarnai apmēram puscentimetru no anālās atveres, suņa ķermeņa iekšpusē. Katru reizi, kad suns izkārnās, šie dziedzeri tiek saspiesti un fekālijām tiek pievienota stipri smaržojoša viela. Šajā īpašajā smaržā acīmredzot nav variāciju sezonas hormonālo pārmaiņu laikā. Tādēļ smaržu ziņojumam, ko pievieno fekālijām, nav nekā kopīga ar seksuālo signālu raidīšanu. Toties tas, šķiet, ir cieši saistīts ar personīgo identitāti – individuālas etiķetes uzlīmēšanu vai "vizītkaršu" sistēmu. Cilvēku sabiedrībā mēs identificējam cilvēkus pēc fotogrāfijām vai, ja tie ir kriminālnoziedznieki, pēc pirkstu nospiedumiem, vai, ja tie mums raksta, - pēc paraksta. Suņa identitāte tiek noteikta ar šo specifisko smaržu.
Kad satiekas divi augsta sabiedriskā stāvokļa suņi, tie nostājas, noliecot galvu viens otram pie astes, un aposta anālo apvidu. Viņu stīvi paceltajām astēm mazliet drebot, notiek anālo dziedzeru saspiešana, izdalot nelielu daudzumu stipri smaržojošās vielas. Abi suņi ir kā apburti no šīm smaržām, ko tie lasa ar degunu tāpat, kā mēs uztveram draugu sejas ar acīm, kad sasveicināmies ar tiem. Tikai vēl nav zināms, kādas ziņas pārraida šīs smaržas – vai tās stāsta par noskaņojumu, veselību utt., bet skaidrs, ka suņu sabiedriskajā dzīvē tām ir liela nozīme. Ja šie dziedzeri tiek bloķēti, sunim tas ir liels sabiedriskais zaudējums. Tāpēc katrs suns, kas no tā cieš, nopietni nopūlas, velkot vainīgos orgānus pa zemi, mēģinādams tos atbrīvot no aizsprostojuma.
Raksta tapšanā izmantota Desmonda Morisa grāmata "Suns tuvplānā".