Bez kaķa mājās var būt arī citi dzīvnieki, tāpēc kaķa īpašniekam jāzina un jāprognozē dzīvnieku savstarpējās attiecības. Kaķa un bruņurupuča attiecības būs samērā neitrālas, vienīgi reizēm kaķis var ķircināt bruņurupuci, ripinot to kā bumbiņu un ar ķepām ķerstīt tā galvu.

Protams, ka bruņurupucis par to sajūsmināts nebūs, tā ka labāk kaķim to neļaut.

Parasti ar suņiem, kuri dzīvo kaķa mājās, kaķim veidojas ja ne draudzīgas, tad vismaz mierīgas līdzāspastāvēšanas attiecības. Vieglāk saradināt suni ar šķirnes kaķi, jo tie parasti no suņiem tik ļoti nebaidās, nešņāc un nespļauj, ja nu vienīgi uzmet kūkumu, tāpēc sunim par jauno iemītnieku interese ātri zūd.

Citādi ir ar bezšķirnes kaķiem, kuriem paaudzēs iemācīts, ka suns ir liels drauds un naidnieks, tāpēc adaptācija abpusēji ieilgs. Ja suns ir pieaudzis un īpaši agresīvs pret kaķiem ārpus mājas, sākumā labāk kaķi ievietot būrītī, lai pārliecinātos par suņa reakciju. Kad suns apradis ar kaķa klātbūtni, jūs varat kaķi izlaist no būra un klātbūtnē vērot, kā dzīvnieki kontaktējas. Vienus tos atstājiet tikai tad, kad esat pilnīgi pārliecināti, ka suns ir kaķēnu pieņēmis.

Vislabāk, ja ģimenē kucēns un kaķēns aug kopā. Tādā gadījumā vispirms iegādājieties kaķēnu un tikai pēc tam kucēnu. Dažu šķirņu suņiem – lielākajai daļai terjeru, rotveileru, dobermaņu – ir grūti samierināties ar kaķa klātbūtni, tāpēc labāk dzīvniekus turēt atsevišķi.

Vairāku kaķu kopdzīve arī var būt dažāda. Neturiet vienā dzīvoklī vairākus nekastrētus runčus! Tie savā starpā noteikti kausies un, kad būs pieauguši, apčurās visu, kas gadīsies ceļā.

Visbeidzot, ir mājdzīvnieki, ar kuriem kaķim gandrīz nekad neveidojas ne mīlestība, ne draudzība, jo gadsimtu gaitā šie dzīvnieki ir kalpojuši par medījumu un iztikas avotu vairākām kaķu paaudzēm. Atcerieties, ka kaķis zibenīgi reaģē uz kustību, tāpēc visi lecošie, skrejošie dzīvnieciņi, kā peles, žurkas, kāmji, vāveres, vardes, kā arī lidojošie – putniņi, sikspārņi, kukaiņi – strikti jāsargā no kaķa.

Neizaiciniet likteni un neturiet vienā telpā kaķi kopā ar kanārijputniņu vai pundurpapagailīti! Agri vai vēlu mednieka instinkts ņems pārsvaru pār labo audzināšanu un putns kļūs par kaķa medījumu. Vienīgi lielajiem papagaiļiem nav bīstami uzturēties kopā ar kaķi, jo pietiks viena knābja cirtiena un kaķis sapratīs, ka ar putnu labāk nekādās darīšanās neielaisties.

Interesantas ir kaķu un akvārija zivtiņu attiecības. Vismaz vienu reizi jūsu kaķis mēģinās izpeldēties akvārijā, bet ar šo vienu reizi būs gana, lai viņš uz visiem laikiem atteiktos no vēlēšanās tuvāk iepazīt gupijas vai kādas citas zivis. Tas gan netraucēs kaķim ilgas stundas sēdēt pie akvārija un vērot to iemītnieku dzīvi.

Protams, mēdz būt arī neordināras situācijas, kad kaķi pieņem dzīvniekus, ar kuriem normāli nekontaktējas, piemēram, Anglijā kaķene pieņēmusi un izaudzinājusi cālēnus, ASV kāds kaķis sadraudzējies ar baltu mājas žurku. Nereti kaķenes baro kucēnus un rūpējas par tiem, bet tie ir izņēmumi.

Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata “Kaķi”.