Viena no senākajām mājas kaķu krāsām ir pilnīgi balta. Gadsimtiem ilgi cilvēki ir sajūsminājušies par šo pievilcīgo kažoka krāsu. Turcijā tiek uzskatīts, ka balts kaķis, kuram viena acs ir dzintara krāsā, bet otra – zila, nes laimi.

Dievbijīgie turki ticēja, ka viņu iemīļotais vadonis Ataturks iemiesosies baltā kaķī ar atšķirīgas krāsas acīm. Arī Viduseiropā uzskatīja, ka balts kaķis – pretēji savam melnajam radiniekam – nes laimi. Baltā krāsa kaķa kažokā parādās dažādos veidos.

Kažoka balto krāsu gandrīz vienmēr nosaka dominējošais gēns. To var iztēloties kā virsslāni, kas maskē kaķa faktisko krāsu. Baltam kaķim nevar redzēt patieso krāsu, jo kažoka matiņos nav pigmentšūnu. Dominējošais gēns aizkavē šī pigmenta veidošanos.

Balto kaķu acis ir dažādās krāsās. Visbiežāk acis ir zelta krāsā vai zaļas. Daudz retāk sastopami kaķi ar atšķirīgas krāsas acīm – vienu zilu, otru zaļu vai zelta krāsā, bet visretākie ir pilnīgi balti kaķi ar zilām acīm.

Balto kaķu audzēšana, lai arī kādas šķirnes tie būtu, prasa īpašas rūpes, jo nelielai daļai šo kaķu ir iedzimts kurlums. Tas ir saistīts ar pigmenta trūkumu kažoka matiņos, jo arī kaķa iekšējā ausī ir matiņi, kas vibrē, kad skaņas viļņi nokļūst ausī. Ja matiņos nav pigmenta, tie nav pietiekami stingri, lai pildītu savas funkcijas. Rezultātā skaņas signāls netiek noraidīts uz dzirdes nervu un nesasniedz smadzenes. Tomēr lielākajai daļai balto kaķu iekšējās auss matiņos ir šis pigments.
Nevajadzētu pārot divus baltus kaķus, jo tad pastāv ļoti liels risks iegūt kurlus kaķēnus. Protams, nebūtu saprātīgi mēģināt iegūt pēcnācējus no kurliem baltajiem kaķiem.

Reizēm kaķiem ir cits gēns, kas nosaka kažoka balto krāsu. Tāds gēns ir zilacainajiem alpīnajiem kaķiem. Šī iedzimtā raksturīgā pazīme tiek nodota ar recesīvo gēnu un visbiežāk izpaužas Tālo Austrumu kaķiem, kā arī Siāmas kaķiem – galvenokārt tiem, kas selekcionēti Amerikā. Līdz šim starp mājas kaķiem nav bijis neviena sarkanacaina albīna.

Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija “Kaķi”.