Par šiem suņiem franči ar angļiem ilgi strīdējās, katrs cenšoties pierādīt savas īpašnieka tiesības uz šķirni. Franču kinologi apgalvoja, ka mazie buldogi cēlušies no senās bouledogue šķirnes, sakrustojot tos ar citiem franču dogveidīgajiem suņiem.

Angļu turpretī neatkāpās no pārliecības, ka šķirnes pamatā esot vārgie angļu buldogu kucēni, ko suņaudzētāji uzdāvinājuši galvenokārt Notingemas novada audējiem, kas turpinājuši šo suņu audzēšanu (1863. gadā 30 šādus suņus eksponēja izstādē Īslingtonā). Audēji un mežģīņu sējēji, kas pārcēlušies no Anglijas uz Normandiju, esot tos ieveduši Francijā. Pēdīgi FCI strīdu izšķīra – šķirni piedēvēja Francijai.

Franču buldogs ir spēcīgs, kustīgs, temperamentīgs, neliela auguma suns (augstums skaustā 25-34 cm) ar īsu korpusu, drukns. Galva paliela, gandrīz stūraina, purns strups, īss, uzrauts. Galvas āda gandrīz simetriski grumbota. Platais deguns ļoti īss. Acis lielas, tumšas, mazliet izvalbītas. Starp acīm stiepjas dziļa, gareniska rieva. Simetriskas, gareniskas grumbas sniedzas no acīm līdz pat platajam, apjomīgajam purnam. Biezā, melnā augšlūpa nosedz apakšējo un zobus.

Šķirnei raksturīgi plati, stūraini, ļoti spēcīgi žokļi, kas norāda, ka suņa cīņas arsenālā neapšaubāmi ir "buldoga tvēriens". Īpatnējas ir stāvās, platās, augšmalā noapaļotās ausis, par kurām dažkārt mēdz teikt, ka tās atgādinot sikspārņa ausis. Īss, viegli izliekts kakls pāriet spēcīgā, muskuļotā mugurā. Krūtis ļoti platas, ribas apaļīgi izliektas, mugura beidzas ar visai strauju noslīdi. Zemu mugurkaula galā novietotā aste uz leju sašaurinās un savirpinās korķviļķa formā.

Spalva franču buldogam ir īsa, mīksta un spīdīga. Kažoks svītrains vai plankumains. Svītrojumu veido melnas svītras uz ne pārāk gaiša ruda pamata. Pieļaujams neliels balts rotājums uz galvas un krūtīm. Plankumainajiem dominē balta pamatkrāsa ar svītrainiem vai melniem plankumiem. Skropstām un plakstiem obligāti jābūt melniem. Gluži melna pamatkrāsa, uz kuras neizdalās svītras, nav pieļaujama.

Mazais, bet absolūti bezbailīgais, drosmīgais, taču ne agresīvais sunītis kļuvis par ļoti iemīļotu mājas suni. Franču buldogs rej reti. Par svešinieka tuvošanos tas saimnieku brīdina ar klusu rūkšanu.

Ja sunim uzdots sargāt, piemēram, saimnieka auto, tad ikvienam, kam ienāktu prātā tam tuvoties, iesaku atcerēties par "buldoga tvērienu". Toties ar sava saimnieka draugiem un paziņām sunītis ir izcili draudzīgs un sirsnīgs. Labprāt rotaļājas ar bērniem. Viegli kopjams un ārkārtīgi piemērots turēšanai pilsētas apstākļos.

Raksta tapšanā izmantota Helmas Lapiņas grāmata "Suns, kuru mīlam".

Source

www.petnet.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form