Viss, kas latvietim jāzina par murkšķiem
Foto: stock.xchng

Latvijā 2. februārī atzīmē Sveču jeb Ziemas Māras dienu, briti sēro Sida Višesa 33. nāves dienā, bet daudz kur jaunajā pasaulē šī diena tiek saistīta arī ar Murkšķa dienas nosaukumu. Tā, piemēram, katru gadu mazā ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņa kļūst ievērojama, jo slavenākais Amerikas murkšķis Fils pavēsta, vai drīzumā gaidāms pavasaris, vai arī vēl būs gara ziema. Šāda tradīcija tiek piekopta jau vairāk kā 120 gadus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā šāda tradīcija īsti nav ieviesusies, taču arī vietējie murkšķu mīļotāji cenšas būt progresīvi, tāpēc ir izveidota īpaša mājaslapa murkskis.lv, kurā var uzzināt visu nepieciešamo par šo lielisko dzīvnieku.

Tātad - kas ir murkšķis?

Murkšķis ir lielākā zemes vāvere. Tie dzīvo gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā. Visbiežāk murkšķis dzīvo kalnainos apvidos, piemēram, Eiropā - Alpos, Karpatos, Tatros un Pirenejos.

Stepes murkšķis jeb baibaks galvenokārt dzīvo Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, bet tas vietumis ir sastopams arī Ukrainā un Baltkrievijā.

Intensīvas saimnieciskās darbības dēļ murkšķu dzīves telpa stepēs ir sašaurinājusies. Krievijā murkšķi tiek audzēti zvēraudzētavās kā kažokzvēri, to gaļu lieto pārtikā, bet taukus izmanto tautas medicīnā, locītavu slimību ārstēšanai.

Murkšķu ieradumi

Murkšķi ir sociāli aktīvi dzīvnieki. Tie brīvā dabā dzīvo ģimeņu grupās, kas sastāv no apmēram diviem līdz pieciem pieaugušiem murkšķiem un diviem līdz sešiem mazuļiem. Viena kvadrātkilometra lielā teritorijā var dzīvot līdz 15 ģimeņu kolonijā. Audzētavās murkšķi tiek turēti pāros pa diviem, metāla sieta krātiņos, kuriem ir atklātā un slēgtā daļa. Krātiņa slēgtajā daļā atrodas murkšķu miga.

Murkšķu dzīvesveids

Murkšķi ir aktīvi agri no rīta un vakarā. Vakara aktivitātes beidzas īsi pēc tam, kad ir kļuvis tumšs. Lielāko daļu savas dzīves tie pavada alā, piedevām gandrīz pusgadu (5,5 mēnešus) murkšķi pavada ziemas miegā. Dabā dzīvojošajiem murkšķiem ir ziemas alas un vasaras alas. Ziemošanas alas ir līdz 100 metriem garas un sniedzas pat četru metru dziļumā.

Tajās atrodas gan ziemošanai paredzētās kameras, gan bērnistaba mazuļiem. Murkšķu ģimene tās izmanto vairākus gadu desmitus. Turklāt virs alām laika gaitā izveidojas metru augsti un 20 metru diametrā plaši uzkalniņi.

Pa ziemu murkšķi alas ieeju piesedz ar zemes čupiņu. Vasaras alas murkšķiem paredzētas, lai noslēptos, tādēļ tām ir līdz pat 15 izejām. Nebrīvē esošie murkšķi ziemas periodu pavada krātiņa slēgtajā daļā, ierakušies dziļi no salmiem veidotajā migā.

Specifiskā virtuve

Murkšķi ir īsti vegāni un pamatā pārtiek no zālaugiem. Iecienītākie ir savvaļas auzas, kviešzāle, cigoriņi, baltais āboliņš un tīruma tītenis. Tāpat netiek smādēta kukurūza, saulespuķes, kvieši un kartupeļi. Īpaši intensīvi murkšķi barojas pirms ziemas, uzkrājot ievērojamas tauku rezerves. Aizejot gulēt, murkšķis ir apvēlies apaļš ar spīdīgu spalvas akotu, bet pavasarī izlienot no alas, tas ir notievējis pavisam slaids un viņa izskats vairs nav tik patīkams.

Vairošanās

Dzimumbriedumu murkšķi sasniedz ap trīs gadu vecumu Lielākā daļa murkšķu vairojas katru gadu. Tie dzīvo ģimenēs. Grūsnības periods ilgst 40 - 42 dienas. Parasti piedzimst četri līdz seši mazuļi. Par mazuļiem rūpējas māte, tēviņiem ir minimāla saistība ar bērnu audzināšanu. Kamēr mazuļi ir mazi, tēviņi ir ģimenes sargi.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form