Pāvi: Rīgas Zoo iemītnieki tieši simts gadus

Rīgas Zooloģiskais dārzs, pāvi, pāvs, Indijas pāvs
Foto: DELFI

DELFI turpina sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu uzsākto projektu, kura ietvaros iespēja iepazīties ar zoo iemītniekiem, un šoreiz DELFI viesojās pie krāšņākajiem Rīgā mītošajiem putniem – Indijas pāviem.

Apmeklējot Rīgas Zooloģisko dārzu, neieraudzīt pāvus ir praktiski neiespējami - viņi ir vienīgie no tiem zoo iemītniekiem, kuriem ir brīvi atļauts pārvietoties pa visu zoodārza teritoriju.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā Indijas pāvi, kuri savvaļā sastopami Dienvidāzijā, ieradās pirms 100 gadiem - šie krāšņi un graciozie putni dzīvo jau kopš zoodārza dibināšanas 1912. gadā, un šobrīd Rīgā mitinās 35 šīs sugas pārstāvji, kurus var sastapt jebkurā zoo vietā.

Daudzus zooloģiskā dārza apmeklētājus savās gaitās devušie pāvi mēdz samulsināt, jo cilvēkiem šķiet, ka putni ir izbēguši no sava aploka, tomēr tā nav - viņiem dota oficiāla atļauja staigāt, kur pašiem tīk.

Ar savā vaļā klejojošajiem putniem saskārušies ne tikai zoodārza apmeklētāji, bet arī Mežaparka iedzīvotāji, no kuriem ne vienam vien gadījies savā pagalmā ieraudzīt šo krāšņo putnu.

Vai ieteicams pāva spalvas glabāt mājās?

Pāvu astes ir tik greznas, ka daudzi cilvēki tās labprāt izmanto kā interjera izdaiļošanas aksesuāru, bet, lai gan pāvi brīvi klīst pa zooloģiskā dārza teritoriju, grezno astes spalvu tīkotājiem lielu izredžu tikt tiem klāt vis nav - pāvi ir ļoti uzmanīgi putni, ar labu redzi un dzirdi, un pie niecīgākajiem draudiem viņi veikli metas prom, ātri vien nozūdot skatienam.

Tiesa, tiem, kuriem laimējies uziet pāva astes spalvu, der atcerēties, ka šo putnu rotājums dažādās kultūrās tiek pretrunīgi vērtēts: kamēr vieni uzskata, ka asti var izmantot kā aizsardzību pret slimībām, dēmoniem, zibens un ļaunas acs, valda arī uzskats, ka pāvu spalvas mājās nes strīdus un nelaimes.

Arī paši putni izpelnījušies neviennozīmīgu vērtējumu - daudzās kultūrās pāvs tiek uzskatīts par nemirstības, atdzimšanas, skaistuma, cieņas un kaisles simbolu, Indijā tas kļuvis par saules simbolu, bet ne vienā vien kultūrā pāvs simbolizē pārlieku lepnumu, uzpūtību, ārišķību, iedomību un citas ne tik glaimojošas rakstura īpašības.

Astes "ziedēšana" par prieku mātītēm

Pāvs ir lielākais putns no vistveidīgo sugas, bet visiespaidīgāk to tēviņi izskatās pavasarī, kad viņiem "zied" astes - tieši tad vislabāk var novērtēt iespaidīgo vēdekļu parādi, kā arī kļūt par aculieciniekiem tam, kā pāvi valdzina savas augumā mazākās un ne tik krāšņi rotātās dāmas un nododas kāzu rotaļu rituāliem.

Mātīšu priekšā tēviņi var grozīties stundām ilgi - astes tricināšana vēl pastiprina priekšnesuma efektu un palīdz pievērst izvēlēto sirdsdāmu uzmanību. Tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm, piesakot savu klātbūtni ar skaļu un spalgu kliedzienu.

Kad pārošanās laiks beidzas, tad garās, krāšņās, ar zaigojošām "acīm" rotātās spalvas izkrīt. Vasaras beigās jau var redzēt jaunās augošās pagarinātās virsastes segspalvas, kas liecina par gatavošanās nākamā pavasara tērpu parādei.

Tēvs par ģimeni neliekas ne zinis

Arī pāvu baros valda stingra hierarhija - bara vadoņa pienākumus pilda vecākais no putnu tēviņiem, kurš vairumā gadījumu ir arī kuplākās un krāšņākās astes īpašnieks. Pāvu baros mēdz rasties arī konflikti, kurus pāvu tēviņi atrisina cīnoties.

Starp citu, ziemā, kad Rīgas Zoo apmeklētājiem atvērts arī vēlās vakara stundās, apmeklētājiem iespēja novērot iespaidīgas ainas, kad pāvi sasēdušies priežu zaros un sasaucas ar sev raksturīgajiem kliedzieniem - ja cilvēks par šādu skatu iespējamību nav brīdināts, viņš pat var sabīties no spokainās ainas.

Arī dienas laikā putnus bieži vien var redzēt augstajos priežu zaros, bet vakaros viņi tur salaižas, lai nakti pavadītu drošībā no lapsu asajiem zobiem.

Pāvi ir izteikti individuālisti - lai gan viņiem apkārt ir bars, šie putni labprāt laiku pavada vienatnē. Arī pēc pārošanās un mazuļu nākšanas pasaulē ciešas saiknes starp pāriem neveidojas - māte par mazuļiem rūpējas aptuveni trīs mēnešus, bet tēvs par ģimeni neliekas ne zinis.

Indijas pāvi ir visēdāji - Rīgas Zoo viņiem ik dienas sarūpē gan graudu maisījumu, gan rīvētus kāpostus, vārītas bietes un citus piemērotus našķus. Putni barojas uz zemes, maltīti parasti ieturot agri no rīta un pirms saulrieta. Dienas karstumā pāvi patveras paēnā, peroties smilšu vannās un, protams, spodrinot spalvas.

Source info

DELFI Izklaide


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka