Ceļojums pie milzu vāverēm - Alsungas murkšķiem
Foto: DELFI

Daži – tik mīlīgi, ka nolaiza roku tiem, kas atnesuši zemesriekstus, daži – tik nikni, ka spēj savam mazulim nokost asti. Tādi ir divdesmit lieli un divi mazi murkšķi jeb baibaki, kas mitinās Baltijā vienīgajā murkšķu audzētavā Jaunstuču saimniecībā Alsungas pagasta Reģos.

Portālu Delfi neilgi pēc murkšķu apskates sezonas atklāšanas ar 22 mīlīgiem, pīkstošiem, ēdelīgiem, ašiem un drusku lēnīgākiem, apaļīgiem, lieliem un drusku mazākiem astainiem zvēriņiem - Simpsonu ģimeni, Donu un Lily, Fikso un Lēno, Tobiasu un Izauru, Vinniju un Pūku, Patriku un Maiju, Ervīnu un Žaneti, Jāni un Līgu, Čau un Rasmu, Joski un Zāru un mazajiem murkšķīšiem, kas pagaidām nodēvēti par Ansīti un Grietiņu, - iepazīstināja audzētavas saimnieces Silvijas Teteres audžumeita Sanita Sīle.

Divi mazuļi pasaulē ieradušies vien pirms pāris nedēļām, bet pieaugušos murkšķus, kas dzīvo gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā, audzētavas saimniecei noķēruši un atveduši mednieki.

Radībiņas audzētavā dzīvo gan ģimenēs, gan pa diviem īpaši veidotos būrīšos ar vairākām slēdzenēm. Audzētavas pārstāve stāsta, ka iepriekšējie murkšķu mājokļi bijuši bez slēdzenēm un zvēriņi tās bieži vien rībinājuši, cenšoties attaisīt jumta daļu un no mājiņas izkļūt.

Atvestos zemesriekstus draudzīgākie dzīvnieciņi, kuriem garšo arī cūkpienes, vībotnes, pelašķi un parasta zāle, maigi izņem no plaukstas, nemaz neļaujot noprast, ka viņu mutēs ir ļoti asi zobi. Mūs pabrīdina, ka daži apaļvēderīši, piemēram, Dons un Lily esot īpaši koslīgi - viņus iesaka nebarot.

Lai arī murkšķis, pirmoreiz to apskatot, atgādina susliku, bebru, surikatu vai pat nutriju, zvēriņš ir pasaulē lielākā vāvere, kura gandrīz pusi gada pavada miegā.

Dzīvniekiem ļoti nepieciešamais ziemas miegs sagādājot arī daudz raižu - ja iestājas mānīgs pavasaris, ūsainīši pamostas, pirms tam būtu jānotiek, jūtas neizgulējušies un var pat aiziet bojā - tā vienu no murkšķu audzētavas zvēriņiem uz citiem medību laukiem reiz "aizsūtījis" garām braucošs grabošs baļķvedējs - tik jutīgi radībiņas uztver miega traucēšanu.

Tomēr murkšķu saimniekiem un tiem, kuri apsver iespēju pūkainā purniņa īpašnieku pieņemt ģimenē, nebūtu pārlieku jāsatraucas par murkšķa slimīgumu - šie apaļīgie, bet visnotaļ ašie zvēriņi maz slimo, lielākoties slimības saistītas ar audzējiem, ķepaiņi mēdz savainot arī zobus - reiz kāds Jaunstuču iemītnieks vests pat pie zobārsta. Tāpat aktīvajiem zvēriņiem var kaitēt arī kritieni.

Kamēr Krievijā murkšķi lielākoties tiek audzēti zvēraudzētavās kā kažokzvēri, to gaļu lieto pārtikā, bet taukus izmanto tautas medicīnā, Jaunstučos zvēriņi tiek audzēti saimnieku, tūristu un murkšķu mīļotāju - viņu jauno saimnieku - priekam.

Kā pastāstīja murkšķu audzētavas pārstāve, sociāli aktīvie zvēriņi vislabāk spēj pielāgoties dzīvei cilvēku ģimenē, ja tos audzina no mazuļu vecuma, tomēr arī zvēriņu pasaulē esot tāpat kā pie cilvēkiem - cik murkšķu, tik raksturu.

Savus pēcnācējus murkšķi rada pēc divu gadu vecuma. Visbiežāk murkšķiem piedzimst no četriem līdz sešiem mazuļiem vienā metienā. Lai arī parasti par murkšķu mazuļiem lielāko daļu rūpju uzņemas mātes, Jaunstučos ir arī murkšķu tēti, kuri ļoti aktīvi piedalās mazuļu dzīvē.

Sanita stāsta, ka zvēriņu saimniece sākotnēji vēlējusies audzēt šinšillas, taču vēlāk noskaidrojusi, ka tām nepieciešams pārāk daudz rūpju. Tāpat bijusi doma arī par strausu audzēšanu, taču arī šo ieceri Silvijas kundze atmetusi, jo baidījusies no strausa spēriena. Drīz zvēriņu audzētavā varēšot apskatīt arī trušus, kuriem izveidots īpašs namiņš ar aploku automašīnas formā.

Jaunstuču murkšķus iespējams apciemot iepriekš sazinoties ar zvēriņu saimnieci Silviju Teteri.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form