Foto: DZAB "Ķepu-ķepā"
Nodibinājums "Dzivniekupolicija.lv" vērsies Valsts policijā un Pārtikas un veterinārajā dienestā ar lūgumu izvērtēt turēšanas un veterinārmedicīniskās aprūpes apstākļus dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu-ķepā" novietnē Ozolnieku novada Salgales pagastā, kur auto notriektā ķēve Maira tika turēta ilgāk nekā mēnesi, kā arī to, kādēļ automašīnas notriektajam zirgam neviens nesniedza palīdzību gandrīz divas diennaktis pēc negadījuma, un citus aizdomīgus notikušā apstākļus.

"Šķiet prātam neaptverami un šausminoši, ka ķēve ar lauztu kāju gandrīz divas diennaktis gulēja lauka malā un neviens neko nedarīja, lai atvieglotu zirga ciešanas," stāsta nodibinājuma "Dzivniekupolicija.lv" pārstāve Ilze Džonsone.

"Nav saprotams, kādēļ nerīkojās pašvaldība, kuras teritorijā negadījums notika. Sazinoties ar patversmi "Mežvairogi", kur parasti nonāk dzīvnieki no šīs teritorijas, uzzināju, ka viņiem pēc negadījuma neviens par nelaimē notikušo zirgu nebija ziņojis. Arī Jelgavas Zirgu klīnikā teica, ka viņiem neviens palīdzību nav lūdzis.

Šis gadījums pierāda, ka nepieciešams valsts līmenī sakārtot, kam šādos gadījumos ir tiesības un pienākums sniegt palīdzību, lai nav tā, ka pie dzīvnieka glābšanas ķeras diletanti un tā jau robežojas ar dzīvnieka spīdzināšanu."

"Dzivniekupolicija.lv" rakstiski lūgusi Valsts policiju un Pārtikas un veterināro dienestu uzsākt izmeklēšanu, kuras ietvaros izvērtēt ne tikai dzīvnieka turēšanas un veterinārmedicīniskās aprūpes apstākļus Ozolnieku novada Salgales pagasta novietnē, bet arī zirgu ārstējušo un amputāciju veikušo veterinārārstu kompetenci.

Latvijā līdz šim nebija veikta neviena kājas amputācija zirgam, tāpēc "Dzivniekupolicija.lv" lūgusi policiju noskaidrot, kurš pieņēma šādu lēmumu un veica zirga kājas amputāciju tam nepiemērotos apstākļos, cik kompetents un pieredzējis bija operācijas veicējs.

Nodibinājums arī aicinājis policiju izpētīt, kādēļ zirgs nakts laikā atradies uz braucamās daļas, un vajadzības gadījumā saukt dzīvnieka saimnieku pie atbildības par labturības noteikumu neievērošanu.

Iesniegumā norādīta arī nepieciešamība izpētīt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un meklēt personu, kas notriekusi dzīvnieku un aizbraukusi no notikuma vietas, nesniedzot dzīvniekam palīdzību, tādējādi izdarot pārkāpumu, kas kvalificējams kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku.

Ar "Dzīvniekupolicija.lv" pilnu iesniegumu Valsts policijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam var iepazīties nodibinājuma mājas lapā.

Īss atskats notikušajā

  • Naktī no 21. uz 22. maiju Rugāju novadā automašīna notrieca ķēvi Mairu (zirgam esot mikročips, kur vārds – Pērle), kas tika pamesta, guļot lauka malā. Līdz 23. maijam zirgam netika sniegta atbilstoša veterinārmedicīniskā palīdzība. Savainotais dzīvnieks divas diennaktis gulēja lauka malā. Tam netika doti atsāpinošie līdzekļi, atbraukusī veterinārārste ieteica zirgu nogādāt kautuvē.
  • 23. maijā biedrības "Ķepu-ķepā" aktīvistes Iveta un Gundega Bideres traumēto ķēvi no Rugāju novada pārveda uz Ozolnieku novada Salgales pagastu, kur zirgs tika ievietots kūtī.
  • Pretēji vairāku veterinārārstu ieteikumam ķēvi eitanazēt, jo dzīvnieku nav iespējams glābt, tas netika darīts, publiski uzsākot zirga ārstēšanas misiju, lai vāktu ziedojumus kājas amputācijai un protēzes izgatavošanai.
  • 16. jūnijā Ivetas un Gundegas Bideru novietnē kūtī zirgam tika veikta kājas amputācija (Bideres gan noliedz, ka tas noticis kūtī, norādot, ka Maira pārvesta uz Rīgu, taču neatklāj, uz kurieni tieši). 
  • 25. jūnijā Maira nomira.

Zirgu pazinējas viedoklis

Sandra Zaiceva, staļļa "Zirgzandales" 13 zirgu īpašniece:

"Dzīvnieka eitanāzija kā saimnieka paša pieņemts lēmums ir ļoti smags solis, bet tāpēc ir vetārsts. Ja cerībās neticam vienam, tad – kaut vai vairāki vetārsti. Un, ja viņi visi saka, ka izredžu nav, ka tā ir dzīvnieka mocīšana, tad lēmums, kas grūts pašam, bet nāk kā atvieglojums dzīvniekam, tomēr jāpieņem.

Cerēt uz brīnumiem un riskēt, izejot uz eksperimentiem, mēs varbūt varam atļauties uz sava rēķina, ne par svešām naudām, un arī tad tikai līdz robežai, kad tas vairs nav humāni.

Jo ļoti bieži mēs, dzīvnieku īpašnieki, no savām dvēseles sāpēm baidāmies vairāk nekā žēlojam dzīvnieku viņa sāpēs.

Šai stāstā nav nevienu emociju no zirga īstā saimnieka puses, bet ir vien skaļi lūgumi pēc palīdzības no svešo glābēju puses. Ja ziedojumi ir tik lielā skaitā, tad būtu vien godprātīgi dot atskaites par to izlietojumu.

Kad Mairai nokrita nags, cerības vairs nebija. Vetārsti to darīja zināmu. Tad arī bija jānāk saprāta balss lēmumam par žēlsirdīgu eitanāziju."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!