Speciālisti iesaka pastaigu laikā sunim vilkt plecu iemauktus, nevis kaklasiksnu. Vai tiešām kaklasiksna var nopietni apdraudēt dzīvnieka veselību, pētījis "LTV1" raidījums "Ķepa uz sirds".

Skandināvijas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka suņi, kuriem ir kaklasiksna, un tie, kuri tiek raustīti aiz pavadas vai aiz tās vilkti, var iegūt smagas kakla un muguras veselības problēmas.

63% suņu, kuri piedalījās pētījumā Zviedrijā, tika atklātas muguras problēmas. 91% no šiem suņiem saimnieki veda pastaigās ar kaklasiksnu un liela daļa pastaigas laikā stipri vilka pavadu.

Savukārt kādā Norvēģijā veiktā pētījumā tika apsekoti 350 suņi. 73% ķepaiņu atklāja skausta problēmas, par kurām viņu īpašnieki pat nenojauta.

"Nervi, kas iet caur krūšu muskuli, ir savienoti ar priekškājām. Muskulim sasprindzinoties, tiek saspiesti nervi un asinsrite un līdz ar to rodas dažādas traumas," raidījumam "Ķepa uz sirds" skaidroja kinoloģe Agita Eizenberga. Speciāliste uzsver, ka viena no raksturīgākajām problēmām, ar ko suņi saskaras kaklasiksnas dēļ, ir galvas sāpes, par kurām saimnieks pat nenojauš. Suns nav cilvēks, kurs var pateikt – man sāp galva.

"Suns varētu šūpot galvu, varētu būt miegains vai depresīvs, varētu, gluži otrādi, būt hiperaktīvs," kinoloģe atklāj galvassāpju simptomus suņiem. "Jāatceras, ka mēs taču, braucot mašīnā, arī piesprādzējamies, un drošības siksna mums ir pāri krūtīm. Mēs nepiesprādzējam sevi aiz rīkles. Un kakls un rīkle ir tikpat jutīgi kā cilvēkam, tā sunim."

Traumējot kaklu pastaigas laikā , sunim var rasties kakla un galvassāpes, ēšanas un dzeršanas problēmas, klepus, kuņģa un iekšējo orgānu problēmas, sirdsdarbības traucējumi, paaugstināts stresa līmenis un redzes problēmas.

"Īpaši bīstama kaklasiksna ir tiem suņiem, kuriem jau ir kādas redzes problēmas vai kuriem jau ir pasliktināta redze, jo šiem suņiem tas var novest pie akluma. Bieži saimnieki apgalvo: "Bet mans suns nevelk, Es varu droši iet." Īstenībā risks tomēr pastāv jebkurā gadījumā, jo ir šie blakus kairinātāji – kaut kas tāds, kas sunim rada īpašu interesi, un notiek šis rāviens, saimniekam nezinot," skaidro Eizenberga.

Vienprātības šajā jautājumā nav. Ir speciālisti, kuri uzskata, ka nav būtiskas atšķirības, vai suns tiek vests pastaigā ar kaklasiksnu vai krūšu iemauktiem. Viņuprāt, svarīgākais ir rūpēties par suņa mugurkaula veselību.

"Suns ir jāuztur labā fiziskā formā, " uzsver veterinārārste Sigita Altenburga. "Tas nozīmē, ka viņam ir nepieciešams stiprināt muskulatūru. Viņam ir vajadzīgs pietiekami daudz pastaigu. Ja viņam būs stipra muskulatūra, viņam būs stiprs mugurkauls un tad arī kaklasiksna neradīs tik lielu risku kā kādam citam sunim."

Speciāliste pārliecināta – ja sunim ir vājš mugurkauls, arī iemaukti nelīdzēs. "Tur pat nav starpība, vai ir kakla siksna vai krūšu siksna. Viņš var nolēkt no dīvāna un arī satraumēt sevi."

Kinoloģe Agita Eizenberga cer, ka nākotnē veterinārārsti šai problēmai pievērsīs lielāku uzmanību un aicina par savu mīluļu veselību domāt pašiem saimniekiem.

Raidījuma komanda nonākusi pie secinājuma – mazāks risks, ka suns gūs mugurkaula vai kakla traumas ir, izvēloties plecu iemauktus, taču nedrīkst arī aizmirst ārstes teikto, ka sunim ir jāstiprina mugurkauls un suns ir jāradina pastaigas laikā nevilkt pavadu.

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form