Video: Klaiņojošo dzīvnieku ķērāji nav brutāli tēviņi, bet trauslas meitenes

Klaiņojošo kaķu skaits Latvijā dramatiski pieaug. Tas skaidrojams ar cilvēku bezatbildību, nevēlēšanos savu kaķi sterilizēt un arī vienaldzību no pašvaldību puses. Kā rīkoties un kur vērsties, ja savā kāpņutelpā redzi pamestus kaķus, noskaidrojis "LTV1" raidījums "Ķepa uz sirds".

Raidījuma "Ķepa uz sirds" komanda devās klaiņojošo kaķu medībās kopā ar Ingvildu Aumeisteri, dzīvnieku aizsardzības biedrības "Tutti palīdzība dzīvniekiem" vadītāju, kura jau vairākus gadus nodarbojas ar klaiņojošo kaķu ķeršanu un sterilizēšanu, palīdzot samazināt to skaitu.

Iepazīšanās ar kaķu ķērāju visiem bija liels pārsteigums, jo nācās secināt, ka filmās redzētais par to, kādi ir dzīvnieku ķērāji, ir vien mīts. Tie nav tikai miesās spēcīgi, tetovēti vīrieši. Arī trauslas, labi koptas meitenes var kļūt par kaķu ķērājām.

Ingvildai pašai mājās ir vairāki kaķi un arī tas bijis iemesls, kāpēc viņa nav spējusi palikt vienaldzīga pret pamestajiem dzīvniekiem.

Kāda ir dzīvnieku ķērāja ikdiena? "Noķert kaķenes, vest uz klīniku sterilizēt un pēc pāris dienām vest atpakaļ," skaidro Ingvilda.

Situācija ar ielas kaķiem ir patiesi dramatiska. Visbiežāk šie kaķi mirst no bada, bet ziemā – no aukstuma. Arī no slimībām, dzīvojot šādos apstākļos, ir grūti izvairīties. Tāpēc ir būtiski šos kaķus sterilizēt, lai netiktu radīti jauni pēcnācēji, kurus vēlāk piemeklēs šāds ciešanu pilns liktenis.

Kādā Rīgas daudzdzīvokļu mājas pagrabā raidījuma "Ķepa uz sirds" komanda ieraudzīja šokējošus skatus – uz grīdas mētājās vairāki jau sakaltuši kaķēnu līķīši, mazie ielas minkas nebija spējuši izdzīvot skarbajā realitātē.

Lai notvertu kaķus, Ingvildai līdzi ir vairāki piederumi – būris ķeršanai, tīkls, cimdi un kaķu barība. Meitene stāsta, ka ķērājam ir jābūt īpaši viltīgam un pacietīgam, lai ievilinātu kaķus lamatās. Vieglākais ir novietot kaķu tuvumā atvērtu būrī un kā ēsmu atstāt tajā barību. Tad atliek tikai pacietīgi gaidīt, lai kaķis pats ielien lamatās. Tomēr ievilināt kaķi būrī ne vienmēr izdodas. "Redz, daļa viņu ir tik šausmīgi gudri," saka Ingvilda.

Tad barība tiek nolikta uz asfalta un lietā likts tīkls, kas ir līdzīgs taureņu ķeramajam, tikai lielāks. Kaķi gan nesaprot, ka ķērājam ir vislabākie nodomi, tādēļ, nokļuvuši tīklā, mēdz aktīvi pretoties, skrāpēt un kost. Te nu lieti noder cimdi.

Ko darīt, ja arī tu vēlies palīdzēt pamestajiem kaķiem savu māju tuvumā? Ingvilda iesaka interesēties par iespējām sterilizēt kaķus savā pašvaldībā. Var arī meklēt dzīvnieku draugus, kas nodarbojas ar kaķu ķeršanu un sterilizēšanu sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook".

Tomēr, ja interesēties un censties palīdzēt var jebkurš, ar kaķu ķeršanu gan nevar nodarboties kurš katrs. "Dzīvniekus ķert drīkst tikai ar Pārtikas un veterinārā dienesta izdotu apliecību, jo ir jau jāsaprot, kā to pareizi darīt," brīdina Ingvilda, piebilstot, ka dzīvnieku ķeršana nepratējam var izrādīties bīstama.

Apkārtējie ne vienmēr saprot, ka šādā veidā kaķiem tiek palīdzēts, ne kaitēts un reakcijas ir bijušas dažādas. "Ir gadījumi bijuši, kad tiek izsaukta pašvaldības policija, lai mani noliktu pie vietas," atklāj Ingvilda. "Bet, uzrādot apliecību, visiem viss ir skaidrs."

Strauju ielas kaķu skaita pieaugumu novēro arī patversmes. "Šobrīd vismaz Rīgā, man liekas, nav neviena pagalma, kur nebūtu šo mazo kaķēnu, kas nesterilizētām kaķenēm dzimst trijos metienos katru gadu. Tāpēc tā ir bēdu ieleja ne tikai organizācijām, bet, pirmām kārtām, pašiem dzīvniekiem. Es domāju, ka 95 procenti no šiem kaķēniem nesagaida nākamo pavasari," skumji saka patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa.

Parasti Ingvilda vienā reizē noķer piecus kaķus. Pēc tam tie tiek nogādāti klīnikā, kur tos sterilizē. Nogriezts auss galiņš pēc sterilizācijas ir kā zīme, ka šo kaķi vairs ķert nevajag. Un tad, dažas dienas pēc operācijas, kaķi tiek izlaisti ierastajā dzīves vietā.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka