Kā pareizi rīkoties, ja krastā izskalots ronēns
Foto: Publicitātes foto

Nekaitināt, nebaidīt un nedzīt ūdenī – šie ir vieni no galvenajiem noteikumiem, kā cilvēkam jārīkojas, krastā pamanot ronēnu, ziņo Dabas aizsardzības pārvaldē. Savukārt roņiem veltītas dienas piedāvā Rīgas Zooloģiskais dārzs, nedēļas nogalē, 19. un 20. martā, aicinot apmeklētājus uzzināt par dažādajām roņu sugām un to dzīvi Baltijā. Tāpat ronis Puika rādīs aizraujošus paraugdemonstrējumus.

Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotā infografika būs labs palīgs, lai uzzinātu, kā vispareizāk rīkoties, sastopot ronēnu pludmalē. Ikviens, kurš pludmalē atrod roņu mazuli, tiek aicināts nedzīt viņu ūdenī, nekaitināt un nebaidīt. Būtiski ir piesiet savus suņus pavadās, jo diemžēl nereti zoodārzā nonāk roņu bērni ar kostām un plēstām brūcēm. Par sastapšanos ar roni tiek lūgts informēt Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistus pa tālr. 29198590. Viņi sazināsies ar reģionālajiem vides inspektoriem, kuri pieņems lēmumu, ko ar roni darīt tālāk – vai atstāt piekrastē vai nogādāt zoodārzā. Pašiem ronēnu pārvietot aizliegts!

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti atgādina, ka gadījumā, ja krastā gadās ieraudzīt dzīvu un veselu roni, tam nevajadzētu pievērst sevišķu uzmanību. jo dzīvnieks atrodas savā vidē.

Ja ronēns nikni rūc, ir apaļīgs un ņiprs, to vēl klāj balta pūka, tad viņš, visticamāk, tikai atpūšas, līdz ar to vislabākais ir atstāt viņu tur, kur tas ir. Ronēns, iespējams, vienkārši sildās piekrastes saulītē, gaidot, kamēr roņu māte atgriezīsies, vai apgūst spēju pats saviem spēkiem iegūt barību.

Ja ronēnam baltās, garās pūkas vietā jau sāk parādīties vai to jau pilnībā klāj īsa pelēka vilna, ronēns jau būs sasniedzis aptuvenu četru nedēļu vecumu un kļuvis patstāvīgs. Šajā laikā tas pats bez mātes palīdzības spēs doties barības meklējumos.

Veselam un apaļīgam roņu mazulim palīdzība nav vajadzīga. Tāpēc noteikti nevajadzētu dzīvniekus barot. Roņu mazulis bez ēšanas var iztikt vairākas diennaktis. Ļaujiet roņu mātei parūpēties par mazuli, kad viņa atgriezīsies no barošanās jūrā! Tāpat nedrīkst ronēnu patvaļīgi barot, īpaši ar govs pienu, kas mazo dzīvo radību var nogalināt.

Netraucējiet, neaiztieciet, nedzeniet pārāk ronēnu atpakaļ ūdenī! Ja dzīvnieks būs pārāk jauns, viņš ūdenī var nosalt. Savukārt cilvēka pastiprinātā uzmanība radīs stresu mazajam dzīvniekam. Pastaigājoties ar suni, uzlieciet tam pavadu, jo visbiežāk roņu mazuļus savaino tieši suņi. Savukārt pašam ronim ir gana ass kodiens, ko tas var likt lietā aizsargājoties, un rētas var nesadzīt pat vairākus mēnešus.

Speciālistu palīdzība jāmeklē, ja ronis ir ievainots vai acīmredzami novārdzis. Taču arī tad roni aiztikt nedrīkst. Šādā gadījumā cilvēki tiek aicināti sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, zvanot 29198590 vai arī sūtot informāciju (foto un koordinātes) info@daba.gov.lv. Speciālisti pieņems lēmumu un nepieciešamības gadījumā veiks roņa transportēšanu uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu.

Ja jūras krastā ieraugāt nedzīvu roni, par to būtu jāpaziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību un līdz ar to ir tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt.

Kā pareizi rīkoties, ja krastā izskalots ronēns
Foto: Publicitātes foto

Šajā nedēļas nogalē, 19. un 20. martā no pulksten 12 līdz 16 Rīgas Zooloģiskajā dārzā notiks pasākums "Roņu dienas Zoodārzā". Laiks ir pavasarīgi silts, un ronēnu dzimšana Igaunijas neapdzīvotajās salās rit pilnā sparā. Šogad zoodārzā vēl nav nogādāts neviens Latvijas piekrastē nokļuvušais roņu bērns. Tomēr, lai sagatavotu cilvēkus adekvātai rīcībai, jūras piekrastē pamanot roņu mazuli, Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Ventspils pilsētu aicina visus interesentus uz Roņu dienām zoodārzā.

"Roņu dienās Zoodārzā" darbosies radošā izziņas darbnīca "Iepazīstam Baltijas jūras roņus!", bet pulksten 14 ronis Puika rādīs paraugdemonstrējumus.

Pasākuma laikā zoodārzā stāstīs un skaidros, cik nozīmīgs šis ir periods Baltijas jūras roņu dzīvē. Tāpat zoodārza darbinieki aicinās būt gataviem pareizai rīcībai, jūras piekrastē pamanot roņu mazuļus, skaidros, kā atpazīt, vai ronēnam ir vajadzīga palīdzība, un kur to meklēt. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Baltijas jūrā mītošo roņu atšķirības, uzzināt roņu mazuļu attīstības un barošanās īpatnības, kā arī iesaistīties dažādu interesantu uzdevumu risināšanā.

Kā pareizi rīkoties, ja krastā izskalots ronēns
Foto: Publicitātes foto

Rīgas Zooloģiskajā dārzā gandrīz katru gadu tiek nogādāti Latvijas piekrastē nokļuvušie roņu mazuļi, galvenokārt pelēko roņu mazuļi. Pērn tie bija seši pelēkie roņi un viens pogainais ronis. Ir bijuši gadi, kad tika atvesti pat 12-16 mazuļi. Pārsvarā tie bija novārguši un/vai savainoti. Lielu daļu "bēdubrāļu" ar zoodārza darbinieku palīdzību izdodas izbarot mākslīgi. Daļa izaugušo roņu nonāk citos zooloģiskajos dārzos vai okeanārijos, savukārt pārējie tiek atlaisti brīvībā Baltijas jūrā. Trīs pērn izbarotie pelēkie ronēni devās uz Maskavas zoodārzu, divus pelēkos ronēnus izlaida Baltijas jūrā, bet viens pogainais ronēns aizbrauca uz Poliju. Jūras piekrastē nokļuvušo ronēnu izbarošanu Rīgas zooloģiskajā dārzā jau vairākus gadus atbalsta Ventspils pilsēta.

Baltijas jūrā mīt trīs sugu roņi, no kurām divas ir satopamas arī mūsu piekrastē. Visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis. Tas ir augumā lielākais Baltijas jūras ronis. Aukstās ziemās mātītes mazuļus laiž pasaulē uz ledus. Tur tiem ir liela platība un maza savstarpējā konkurence. Mazos nomaldījušos ronēnus šādos gados ļoti reti var sastapt Latvijas "lielās jūras" piekrastē no Kolkas līdz Papei, kā arī tālāk uz dienvidiem Lietuvas teritorijā. Rīgas līcis parasti ir aizsalis. Siltās ziemās, kad ledus ir maz un līcis nav aizsalis, roņu mātēm mazuļi jālaiž pasaulē Igaunijas neapdzīvotajās salās vai uz tuvumā esošā ledus. Tur konkurence ir lielāka ierobežotās platības dēļ. Pūšot spēcīgiem ziemeļu vējiem, mazie ronēni nonāk līča piekrastē no Ainažiem līdz Kolkai.

Retāk sastopams Baltijas jūrā ir augumā vismazākais – pogainais ronis. Šī suga vairāk uzturas jūras ziemeļu daļā. Mazuļi dzimst uz ledus vai arī piekrastē.

Trešā suga ir plankumainais ronis, kas uzturas Baltijas jūras dienvidrietumu daļā. Latvijā novēroti tikai divas reizes.

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form