Takša garais, tievais ķermenis, īsās kājas, spicais purniņš un noļukušās austiņas noteikti ir šīs šķirnes pārstāvju raksturīgākās iezīmes. Agrākos laikos suņi bieži izmantoti tieši āpšu medībās. No tā arī radies šķirnes nosaukums vācu valodā ("dachsund" – "dachs" (āpsis) un "hund" (medību suns)).
Līdzīgi kā bīgli, arī takšu ietiepīgais un stūrgalvīgais raksturs liek viņiem nepaklausīt katrai saimnieka iegribai. Šī iemesla dēļ takšus ir diezgan grūti apmācīt. Turklāt suņus raksturo arī bezbailība un arī pārgalvība, kas draiskuli neatturēs no aizvien jauniem piedzīvojumiem.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
