'Prātiņ, nāc mājās!' Patversmes darbinieces dvēseles kliedziens par rekordlielo kaķēnu skaitu
Foto: Privātais arhīvs

"Ja reiz tik ļoti žēl iejaukties dabā, tad varbūt ļausimies arī saviem instinktiem," vēstulē portālam "MansDraugs" un visiem lasītājiem raksta dzīvnieku patversmes "Labās mājas" administratore Lolita Roze. Kaķēnu skaits patversmē ir rekordliels, un visus mazos peļu junkuriņus tajā nevar izmitināt, kaut arī katru dienu tiek saņemti desmitiem zvanu par to, ka dzīvnieciņi sadzimuši, atrasti mežā, upē, ceļmalā... Turpinājumā Lolitas stāsts.

Tas ir neprāts! Tas ir ārprāts! Tās ir šausmas! Tas ir kaut kas prātam neaptverams! Tie kaķēnu tūkstoši, kas kopš pavasara un vēl līdz vēlam rudenim šogad tiek un tiks izmesti, dzimst ielu kaķenēm visā Latvijā, un tie tūkstoši, kuriem šobrīd tiek meklētas mājas, patiesībā nemaz nav izglābjami. Latvijā nav tik daudz cilvēku, lai visus liekos iekārtotu. Taču nekas nemainās – tik laižam ārā savas nesterilizētās kaķenes un nekastrētos runčus, tad priecājamies, kad sadzimst mazi kunkuļi un, kad neviens no draugiem, radiem vairs nevēlas ņemt, patversmes atsaka uzņemt vietu trūkuma dēļ un izvietotie sludinājumi arī potenciālos kaķēnu gribētājus nevairo, metam ārā.

Ja reiz tik ļoti žēl iejaukties dabā, tad varbūt ļausimies arī saviem instinktiem – vairosimies ar visiem jauši vai nejauši ceļā sastaptajiem, kuri vien par mums interesi izrādīs! Lolita Roze

Visbaisākais darba cēliens dzīvnieku patversmēs ir kaķēnu laiks no maija līdz novembrim, kad katru dienu desmitiem ļaužu lūdz, diedelē, draud, šantažē, slepus vai atklāti pie patversmēm piemet savu kaķeņu vai atrastos mazuļus. Patversmēs teju jūk prātā, jo vairs nav neviena brīva stūrīša, esošie darbinieki nespēj apkopt tādu kvantumu dzīvnieku, viņu barošana un aprūpe sit pamatīgus robus maciņos, bet, kad pārbāztajās telpās dzīvnieki sāk slimot... Un slimo viņi smagi, nereti ar zibens formas vīrusiem: pāris stundu laikā vesels kaķēns guļ pusdzīvs...

Un kāpēc tas viss notiek? Tāpēc, ka atbildības, izglītības trūkst un ir vienkārši pofigisms. Brīžos, kad patversmēs adoptēt kaķēnu ierodas ļaudis, kuri uzreiz teic "Nē!" vai šaubās par sterilizācijas/kastrācijas nepieciešamību, jo "žēl dzīvnieciņu", "viņam taču mātes laime jāizjūt", "dabā iejaukties nedrīkst", "kastrēti kaķi paliek resni un apātiski" – ar visu toleranci šādus ļaudis gribas ar mietu trenkt.

Ja reiz tik ļoti žēl iejaukties dabā, tad varbūt ļausimies arī saviem instinktiem – vairosimies ar visiem jauši vai nejauši ceļā sastaptajiem, kuri vien par mums interesi izrādīs, izvarosim katru mums kaut cik iekārojamo pretimnācēju, laidīsim pasaulē bērnus, mētāsim pa malu malām, skatīsimies, kā viņi lēni, mokoši, badā, slimi mirst, bet mēs tik turpināsim vairoties.

'Prātiņ, nāc mājās!' Patversmes darbinieces dvēseles kliedziens par rekordlielo kaķēnu skaitu
Foto: Privātais arhīvs

Prātiņ, lūdzu, nāc mājās pie nesterilizēto, nekastrēto suņu un kaķu bezatbildīgajiem īpašniekiem! Lūdzu, lūdzu, nāc beidzot mājās! Jo normālam cilvēkam vienkārši nav saprotams, kā radības kronis "cilvēks", kuram mājās ir kaķis, tā spēj izdarīt – ieiet purvā un tur izmest divas, trīs nedēļas vecu kaķēnu, kurš pats vēl ēst nemāk un neko no apkārt notiekošā nesaprot. Mazā stāvējusi līdz pusei ūdenī un žēli, žēli čiepstējusi. Ogotāji sākumā domājuši – putnēns, bet kad ieraudzījuši... Purvu izbradājušu krustu šķērsu, niedres locījuši, meklējot, vai nebūs vēl kāds mazulis. Mazā Purva bridējiņa bija vienīgā...

Kā radības kronis "cilvēks", kuram mājās ir kaķis, tā spēj izdarīt – aiziet vai aizbraukt līdz valsts nozīmes šosejai un tur ceļa malā izmest (iespējams, meta pat pa braucoša auto logu) divas, trīs nedēļas vecu kaķēnu, kurš pats vēl ēst nemāk un no apkārt notiekošā neko nesaprot. Mazā stāvējusi dzīvas autosatiksmes šosejas malā un žēli, žēli pīkstējusi. Kāda sieviete rāva mašīnu malā un skrēja, lai mazo nesabrauktu. Un tuvumā esošo ceļmalu bradājusi, vai vēl kāds kaķēns zālē nekūņojas. Mazā Ceļotāja bija vienīgā...

Kāds Liepājas pašvaldības policijas darbinieks nesen sociālajos tīklos arī atzina: "Pēc diviem nostrādātiem gadiem šajā darbā ir izveidojusies biezāka āda un neko vairs neņem personīgi, nekas vairs nespēj pārsteigt. Ir redzētas visādas lietas, dažādi skati un satikti ļoti daudz un dažādi cilvēki, bet ir lietas, kuras nekad nesapratīšu. Šodien saņēmām info, ka uz A11 šosejas pie pieturas kaut kas zālē ir izmests un kustas. Iekāpām mašīnā, aizbraucām, ieraudzījām. Vienkārši izmesti nomiršanai. Kaķēni. Aptuveni divas nedēļas veci, izsalkuši, kliedzoši un ar knapi atvērtām actiņām. Un pasakiet, kā lai tic, ka ar šo pasauli reiz viss būs kārtībā?"

Visbaisākais darba cēliens dzīvnieku patversmēs ir kaķēnu laiks no maija līdz novembrim, kad katru dienu desmitiem ļaužu lūdz, diedelē, draud, šantažē, slepus vai atklāti pie patversmēm piemet savu kaķeņu vai atrastos mazuļus. Lolita Roze

Šobrīd patversmēs tiek darīts viss iespējamais, lai šādi pa malu malām vienu divkāju (kas ir (!) dzīvnieku īpašnieki) izmētātie un citu ļaužu (kuriem bieži nav (!) mājdzīvnieku) atrastie mazulīši izdzīvotu, bet vai tas izdosies...

'Prātiņ, nāc mājās!' Patversmes darbinieces dvēseles kliedziens par rekordlielo kaķēnu skaitu
Foto: Privātais arhīvs

Šodien "Labajās mājās" glābjošo pajumti raduši 149 kaķi, tostarp ap 70 kaķēniem. Šāds peļu junkuru skaits ir skumjš rekords; pērngad, kad bija 115, mums jau likās – uz saprāta/neprāta robežas. Šobrīd visas robežas ir pārkāptas un pilnīgi visiem, kas ik dienu zvana vai stāv pie patversmes durvīm, mums jāatsaka. Diemžēl jāatsaka uzņemšana, lūdzot vien rast pašiem pagaidu risinājumu pašiem un reizi nedēļā ar patversmi sazināties, gaidot uz kādu brīvu vietu.

Prātiņ, lūdzu, nāc mājās pie nesterilizēto, nekastrēto suņu un kaķu bezatbildīgajiem īpašniekiem! Lolita Roze

Šobrīd mums beidzot arī atkal ir jālūdz!

Jālūdz atbalsts kaķēnu barības – mazuļi tiek baroti tikai ar "Royal Canin" sauso barību un kvalitatīviem konserviem – iegādei. Labāk mazu paciņu kvalitatīvas barības, nevis lielu nekvalitatīvas, ko tik un tā nevarēsim izlietot. Ja neorientējaties kaķu barību klāstā, bet vēlaties palīdzēt, droši var vest vistas gaļu – veselas vistas, vai to sirsniņas, mādziņas, reizumis arī akniņas vārām (buljonā vārīta putra tiek kucēniem vai suņopjiem) tieši priekš kaķmazuļiem vai slimnieciņiem.

Jālūdz kaķu smiltis – kā cementējošās, tā necementējošās, īpašos gadījumos izmantojam arī kristāliskās.

Jālūdz palīgā brīvprātīgos, kuri var kaut daudz maz regulāri atlicināt pāris stundas, nākot palīgā apkopt – tīrīt, tīrīt un vēlreiz tīrīt (nevis spēlēties vai mīļoties!). Diemžēl, bet tomēr ierobežosim gribētājus ar regularitāti: kaut vienu divas reizes nedēļā uz četrām stundām, pretējā gadījumā laiks, ko atlicināsim, apmācot vienreizējam pasākumam, mums šobrīd ir zelta vērtē. Palīgos šoreiz lūdzam tikai pieaugušus cilvēkus, jo kaķu kontingents ir ļoti dažāds – no draudzīgiem līdz bailīgiem un bērneļus sargājošām māmiņām, no jautriem kaķēniem līdz bailuļiem.

Jālūdz nauda, jo attārpošana, atblusošana, vakcinācija, ārstēšana (vizītes pie ārstiem, zāles, ārstnieciskās barības, vitamīni, fermenti utt.) ir cirtusi smagu robu patversmes budžetā.

Ziedot jūs varat:

  • Piezvanot pa ziedojumu tālruni 90006687 un noziedojot 1,42 EUR (+PVN).
  • Veicot ziedojumu uz PayPal kontu – paypal@patversme.lv
  • Veicot pārskaitījumu: Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa

AS "Citadele banka": SWIFT kods: PARXLV22, konts: LV66PARX0000575561012
AS "Swedbanka": kods: HABALV22, konts: LV95HABA0551003865018

Tags

Dzīvnieku patversme Kaķis Kaķis

Comment Form