Kad suns ir priecīgs, viņam uzkarst ausis
Pētījumi par suņiem un viņu ķermeni, raksturu un uzvedību allaž ir interesējuši pētniekus visā pasaulē. Viens no aspektiem, kas izpētīts, saistāms ar suņu asinsrites izmaiņām dažādu emociju iespaidā, ziņo "Scientific American", kur pastāstīts, ka suņu austiņas kļūst siltākas, tiklīdz mīluļi piedzīvo priecīgas un patīkamas sajūtas.
Ar termogrāfiju jeb infrasarkano starojumu, nekādi neietekmējot suņu veselību un ķermeni, tika analizēta mīluļu ķermeņa temperatūra un tās izmaiņas. Pētnieki ir pārliecināti, ka tās noteikti var saistīt arī ar emocionālajām izmaiņām, tāpēc entuziasti no Linkolnas universitātes Lielbritānijā, konkrētāk, Dzīvnieku uzvedības, izziņas un labklājības izpētes grupas ķērās pie darba.
Kāds tad ir pamatojums šādam pētījumam? To noteikti var saprast katrs cilvēks. Līdz ar mūsu sajūtām, kādas pieredzam dažādos brīžos, tiek ietekmēts arī mūsu ķermenis. Piemēram, kad mūs pēkšņi pārsteidz kāds sen nesatikts paziņa, ko sastopam uz ielas, nereti mēdzam nosarkt. Protams, šīs izmaiņas ir saistītas arī ar asinsriti, kas tiešā veidā ietekmē ķermeņa siltumu un tā izmaiņas. Lūk, savukārt te lietā var likt termogrāfiju, kad infrasarkanie stari var itin viegli parādīt, kādas izmaiņas notiek gan cilvēka, gan dzīvnieka ķermenī.
Pētniece Stefānija Rīmere kopā ar izpētes grupu izvēlējās pētīt suņu ausis. Viņu mērķis bija noskaidrot, vai austiņās būs novērojamas asinsrites izmaiņas, kad suņi tiks pakļauti dažādām situācijām, kurām potenciāli būtu jāietekmē mīluļu uzvedība un sajūtas.
Suns redz sapņus
Vai četrkājainais draugs redz sapņus? Tāds jautājums, šķiet, ienācis prātā daudziem suņu saimniekiem. Īpaši brīžos, kad suņuks guļ un kustina ķepas tā, it kā skrietu, neviļus rodas doma, ka mīlulis noteikti sapņo par skriešanu. Vai tā ir? Izrādās, konkrētu un neapšaubāmu atbildi uz šo jautājumu zinātniekiem tomēr nav izdevies atrast.
"Pet Health Network" ziņo, ka suņi miegā var gan attēlot skriešanu, sparīgi kustinot ķepas, gan gaudot, rūkt, riet, luncināt asti, kustināt žokli. Visas šīs darbības mīlulis dara arī nomodā, tāpēc cilvēki bieži vien, novērojot tās suņa gulēšanas laikā, domā, ka suns sapnī skrien, redz kādu, uz ko jāsāk riet. Taču pavisam skaidras atbildes uz to, ko tad īsti suns sapnī redz un vai viņš vispār sapņo, nav. Ir vien līdzīgi pētījumi, kas pierāda smadzeņu darbības līdzības nomodā un miegā, no kurām var izdarīt secinājumus.
2001. gadā neirozinātnieks Metjū Vilsons un jaunais pētnieks Kenvejs Luijs pētīja korelācijas starp atmiņu, miegu un sapņiem. Laboratorijā tolaik pētītas žurkas, kuras skrējušas pa lielo riteni, kas parasti atrodas grauzēju būros dzīvnieciņu ikdienas bagātināšanai. Pēc tam žurciņām tika kāds gardums. Pētnieki novēroja žurku smadzeņu darbību un neironu izmaiņas, kurus vēlāk salīdzināja ar datiem, kas radās žurkām miegā. Secināts, ka līdzīgas izmaiņas smadzenēs notikušas gan tad, kad žurkas skrējušas ritenī, gan tad, kad gulējušas, turklāt smadzeņu darbības ātrums bijis vienlīdz liels abos stāvokļos. Tas licis domāt, ka notikumus, kurus dzīvnieciņi pieredz nomodā, viņi tikpat intensīvi izdzīvo arī miegā.
Suns spēj saost laiku
Suņa oža ir spēcīga, to noliegt nevar. Kas cilvēkam paliek apslēpts, to suns, lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, var pat iemācīties saost un noteikt, piemēram, atsevišķus vēža veidus. Jā, arī medicīnisku problēmu noteikšanā četrkājainie draugi lieti noder, līdzīgi kā darbā dažādos dienestos, veikli atrodot narkotikas, tabaku, naudu. Taču kāda pētniece no Ņujorkas, ASV, izteikusi pieņēmumu, ka suņi varētu sajust arī laiku, ziņo "New York Magazine".
Tu pārnāc mājās, bet suns tevi jau sagaida pie durvīm? Un nav pat liela nozīme tam, ka esi vien izgājis ārā izmest atkritumu maisu. Reizēm šķiet, ka laiks sunim ir relatīvs jēdziens, jo pat pāris minūšu laikā mīlulis spēj sailgoties un tevi sagaidīt mājās kā pēc garas darba dienas. Taču pētniece un dzīvnieku speciāliste Aleksandra Horovica, Bernarda koledžas Suņu izziņas laboratorijas izveidotāja un grāmatas "Būt sunim" autore, pieļauj, ka suņa oža spēj noteikt arī dažādus diennakts laikus. "Katrai dienai ir sava smarža, un suns spēj noteikt mainīgās smaržas, kādas ir dažādās stundās. Suns spēj sajust laiku," paskaidro speciāliste.
Cilvēks pasauli uztver ar acīm, kamēr suns galvenokārt paļaujas uz savu spēcīgo ožu. Ja mēs par diennakts laiku, neskatoties pulkstenī, varam nojaust, palūkojoties ārā un redzot, vai spīd saule, vai debesis ir tumšas un vai ir kādi citi faktori, kas liecina par vakaru vai rītu, sunim, kā uzskata pētniece, jāņem vērā citi faktori: "Es domāju, ka suns var sajust laiku caur gaisa maiņām istabā. Tās mainās līdz ar dienas ritējumu. Vairojas karstais gaiss, ceļoties gar sienām līdz griestiem, tad tuvojoties istabas vidum un nokrītoties. Ja mēs spējam vizualizēt šīs gaisa kustības dienas laikā, tad mēs patiesībā spējam iedomāties arī smaržu maiņu ikdienā."
Suns spēj smaidīt
Suns tiešām smaida vai tā tikai izskatās? Vai šis jautājums nodarbina arī tavu prātu? Pēc desmit smaidīgu suņuku apskata publicēšanas tā vien gribas saprast, vai tiešām suns spēj smaidīt. Skaidrojumu radām "The Nest".
Jā, suns spēj priecāties, bet ne vienmēr to izrāda ar muti, kas veido smaidu. Taču speciālisti "The Nest" norāda, ka, iespējams, brīdī, kad mutes kaktiņi tik tiešām ir pavērsti uz augšu, suns var justies labi, priecīgi un relaksēti. Taču tas tik pat labi var nozīmēt arī pretējo, un tādos gadījumos saimniekam nav vis jāpriecājas par savu "smaidošo" suni.
Kad suns jūtas labi un ir priecīgs, viņa ķermenis nav sasprindzis, tostarp – arī mute. Kaktiņi var būt pavērsti uz augšu, bet tas ne vienmēr nozīmēs, ka suns ir priecīgs, jo gluži vienkārši mīlulis tā ir "uzbūvēts" – atvērta vai aizvērta mute veido smaidu. Speciālisti iesaka rūpīgāk pavērot veselu kompleksu, proti, vai mute ir nedaudz pavērta, vai redzama mēle un kā suns elso. Ja viss notiek mierīgi un bez stresa, tas, ticams, nozīmē, ka suņuks jūtas labi un nav satraukts.
Suns jūt cilvēka bailes
"Nebaidies, suns to jūt!" šo un līdzīgas frāzes bieži vien pieaugušie saka gan bērniem, gan viens otram, ja blakus ir četrkājainais draugs. Vai šis apgalvojums ir patiess? Vai suns tik tiešām sajūt cilvēka bailes?
Pētnieks Džims Džonstons, kas specializējies cilvēku un dzīvnieku uzvedības analīzē, "Quora" raksta, ka savas aktīvās zinātniskās darbības laikā vērsis uzmanību uz suņu uzvedību un ožas ietekmi uz to. Tāpēc speciālists pieļauj, ka suņa spēcīgā oža sajūt izmaiņas cilvēka organismā, kuras tur, ļoti ticams, rada bailes. Nav noslēpums, ka suņi spēj sajust arī to, ja cilvēks sirgst ar kādu slimību un viņu nomoka vēzis, tāpēc arī pieņēmums, ka bailes izmaina cilvēka organisma smaržu un vielu reakciju, ir ticams, saka Džonstons.
Tāpēc, ja suns tik tiešām jūt sīkākās smaržu nianses, viņam pat nevajag iziet īpašu apmācību kursu, lai spētu saprast, kurā brīdī cilvēks ir nobijies. Suns to gluži vienkārši sajutīs. Džonstons pieļauj, ka arī ģenētiskā bāze un, piemēram, suņu šķirnes īpatnības var noteikt, vai un cik labi mīlulis spēs sajust cilvēka bailes.
Taču Džonstons iesaka nepaļauties vien uz to, ka suns bailes sajūt. Četrkājainais draugs tās var arī redzēt. Tiklīdz cilvēks baidās, izmainās arī viņa izturēšanās un ķermeņa valoda. Suns spēj uztvert arī to, rūpīgi pētot cilvēku un reizēm pat paredzot, ko cilvēks darīs, pirms viņš to izdara.
Suns izjūt vainas apziņu
Nereti internetā atrodami video, kuros saimnieki savus mīluļus cenšas sabārt, bet četrkājainie draugi, īpaši suņi, izvairās no tieša acu kontakta ar saimnieku, bieži vien pat neskatās uz viņu un noliec galvu zemāk. Vai suņi tik tiešām izjūt vainas apziņu?
"Science Alert" vēstīts, ka suņi, ticams, vainas apziņu neizjūt gan. Veterinārā zinātniece Sūzana Heizela stāsta, ka suņu izskats brīdī, kad mīlulis ir pieķerts nedarbā, daudz vairāk stāsta par suņa un saimnieka savstarpējām attiecībām, nevis par to, ka suns būtu nokaunējies. Nereti mīluļi nemaz neizskatās vainīgi, luncina asti un priecājas kā parasti, lai arī pavisam netālu atrodama nogāzta vāze vai sagrauzta krēsla mala.
"Ir bijuši vairāki pētījumi, un ir diezgan skaidrs, ka suņi nedz izjūt, nedz izrāda vainas apziņu. Viņu smadzenes tā nestrādā," stāsta Heizela.
Tas, ko cilvēki uztver kā vainas izrādīšanu un nokaunēšanos, patiesībā ir suņa pakļaušanās cilvēkam, kurš tobrīd, ieraudzījis nedarbu, paceļ balsi, iespējams, plātās ar rokām, parādot, ka ir dusmīgs un valda pār suni.
Suņi izjūt skumjas par aizgājušo saimnieku
Četrkājaino draugu ietekmē jebkuras pārmaiņas, tostarp arī, piemēram, pārcelšanās no viena mājokļa uz otru vai jauna ģimenes locekļa parādīšanās. Taču nereti suņuki mēdz arī spilgti pārdzīvot sava uzticamā saimnieka aiziešanu mūžībā, nespēdami pamest cilvēka kapavietu. "Washington Post" apkopojis vairāku speciālistu viedokļus par to, vai suņi tiešām jūt skumjas par savu mirušo saimnieku.
Pasaulē zināmi vairāki stāsti par uzticamajiem cilvēka draugiem, kuri savu saimnieku turpina gaidīt pat pēc viņa nāves. Teju vienmēr to saista ar suņa skumjām un nespēju atvadīties no saimnieka.
Iespējams, populārākais stāsts par dzīvnieka nebeidzamo draudzību ir saistāms ar akita-inu suni Hačiko Japānā, kurš savu saimnieku ik dienas gaidīja pie vilciena stacijas. Uzticība, mīlestība, draudzība – šīs un vēl citas īpašības tiek piedēvētas četrkājainajiem draugiem brīžos, kad cilvēki redz vai dzird kādu aizkustinošu stāstu par suņukiem. Bieži vien ir redzamas dažādas fotogrāfijas ar suņiem pie, kā šķiet, savu saimnieku kapavietām. Pārsvarā cilvēki šo skatu tiecas tulkot kā mīluļa skumjas un nespēju atvadīties no sava saimnieka.
Alus sunim nav kaitīgs
Kas gan ir Līgo svētki bez alus? Ja svētku baudīšanā iesaistās arī četrkājainais draugs, nereti viņu saimniekus piemeklē ziņkāre noskaidrot, kā mīlulis reaģēs pret alu. Taču jāatceras, ka šis grādīgais dzēriens tomēr ir paredzēts cilvēkiem, nevis dzīvniekiem.
Patiesībā ne tikai alus, bet jebkuri citi alkoholiskie dzērieni dzīvniekiem ir kaitīgi. Tāpēc arī sunim nevajadzētu dot šo svētku dzērienu, lai gan mīlulim tas varētu šķietami garšot vai dzīvnieks var neizrādīt nepatiku.
Gan ārzemju, gan pašmāju speciālisti norāda, ka alus var būtiski kaitēt mīluļa veselībai. Vemšana, caureja, apātija, līgana gaita, elpošanas problēmas, kā arī atsevišķos gadījumos nāve – to visu dzīvnieciņam var izraisīt alus.
Portālā "Vetstreet" dzīvnieku uzvedības speciālists norāda, ka jāņem vērā arī suņa svars, ja tomēr cilvēks ir iedomājies, ka viņa mīlulim grādīgais dzēriens garšo. Suns sver daudz mazāk nekā cilvēks, līdz ar to pat tad, ja sunim alkohols būtu nekaitīgs, tā daudzums būtu mazāks nekā cilvēkam pieļaujamais. Tātad kritisko slieksni suns, patērējot alu, sasniegtu daudz ātrāk. Taču jāatceras, ka alus tomēr ir cilvēkiem paredzētais dzēriens, ar ko suni tomēr cienāt nevajadzētu.
Suņi un kaķi var būt veģetārieši
Vai kaķa un suņa ēdienkartē var ieviest izmaiņas, no ierasto produktu klāsta izņemot gaļu? Lai arī dzirdami dažādi viedokļi un pieredzes stāsti, kā izdevies suni veiksmīgi atradināt no gaļas lietošanas uzturā, par kaķa ēdienkartes izmaiņām gan nav tik viennozīmīgs uzskats. Kā to skaidro pašmāju speciālists?
"Independent" vēstī, ka daudzi cilvēki izvēlas kļūt par veģetāriešiem vai vegāniem, tostarp atsakoties no gaļas izmantošanas uzturā. Un tādam dzīvesveidam vēlas pieradināt arī savus mīluļus. Vai suņi un kaķi var iztikt bez gaļas ēšanas?
Tiek vēstīts, ka suņi ir visēdāji, līdz ar to viņiem var tikt piemērota maltīte, kuras pamatā ir augu valsts produkti. Taču tai joprojām ir jābūt bagātīgai un sabalansētai. Saimnieki var iegādāties īpašus barības maisījumus, kuru pamatā ir barojoši un veselīgi produkti.
Pētījumos noskaidrots, ka pat tādi suņi, kuriem nepieciešama liela fiziskā slodze un kuri ir ļoti enerģiski un aktīvi, spēj izdzīvot, ja pārtiek no ēdiena, kas nesatur gaļu. Vieni no tādiem suņiem tiek minēti haskiji.
Atšķirībā no suņiem, kaķi visos laikos ir pārtikuši un, ticams, pārtiks no gaļas. Nav noslēpums, ka kaķi savu medījumu, piemēram, putnus un mazos grauzējus, labprāt notiesā, jo tāds ir dzīvnieku instinkts.
